Eduarda Veidenbauma dzejoļu noraksti, dzejnieka dienasgrāmata un brāļa Kārļa dokumentētā saimniecības dzīve. To visu lūkojam dzejnieka Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā "Kālāči".

Pieneņu dzeltenumā slīgstošs mauriņš "Kalāčos" ir laikā, kad ierodos ierakstīt sarunu ar Eduarda Veidenbauma muzeja vadītāju Andru Ķīsi. Muzejs tikko ir saņemus Latvijas Muzeju biedrības Gada balvu par pērn atklāto ekspozīciju "Vairāk gaismas!". Šajā ekspozīcijā var aplūkot līdz šim neredzētus muzeja krājuma priekšmetus. Tāpēc kopā ar Andru Ķīsi lūkojam gan stendos izliktos materiālus, gan šim raidījumam speciāli sagatavotos krājuma priekšmetus – Veidenbauma dzejoļu norakstus, dzejnieka dienasgrāmatu un brāļa Kārļa  dokumentēto saimniecības dzīvi.

Šoreiz nepārstāstīsim Veidenbauma biogrāfiju, pieņemot, ka cilvēki gan skolas solos, gan dzīves laikā ir dzirdējuši dzejnieka asās, sāpīgās, filozofiskās vai ironiskās dzejas rindas. Talantīgs, naudas trūkuma dēļ pārtrauc studijas, tuberkulozes pievārēts, mirst 24 gadu vecumā un tikai pēc Veidenbauma nāves viņa dzejoļi tiek publicēti. Līdz tam viņa gara darbi  izplatās dažādu cilvēku pierakstos, kuri kladēs, burtnīcās, blociņos noraksta cits no cita Eduarda Veidenbauma dzejas.

Muzeja vadītāja rāda lapas ar pierakstītiem Veidenbauma dzejoļiem – skaidrā rokraksta īpašniece Līze Velpa, kura, kā var lasīt Cēsu centrālas bibliotēkas interneta mājaslapā, ir bijusi šuvēja, literāte un sabiedriska darbiniece, savulaik rakstījusi joku lugas un tēlojumus. Nākamais noraksts pieder kādam Kuldīgas skolotāju semināra audzēknim.

Pirms turpinām skatīt priekšmetus, saistītus ar dzejnieka personību, ir jāpiemin citi Veidenbaumu ģimenes locekļi, kuriem var pateikties gan par Eduarda skološanos, gan arī vēlāk par viņa piemiņas saglabāšanu. Tēvs Jēkabs mirst, kad sešu bērnu ģimenē vecākajam dēlam Kārlim ir 14 gadu. Kārlis ir tas, kurš spiests uzņemties "Kalāču" saimniecību uz saviem pleciem.   Pieaugot viņš izveidojas par prasmīgu saimnieku un arī finansiāli pabalsta jaunāko brāli Eduardu, palīdzot tam segt mācību maksu.

Pēc Kārļa nāves „Kalāčos” saimnieko māsas Jūla un Karlīne ar ģimenēm. Karlīnes vīram – fotogrāfam Jūlijam Lustem – arī tuva mūžībā aizgājušā svaiņa daiļrade un viņš savulaik no iznīcināšanas izglābis „Kalāču” klētiņu un fiksējis daudzās fotogrāfijas šīs saimniecības dzīvi.

Vai Eduards Veidenbaums kādreiz iedomājās, ka viņa rokrakstus izstādīs muzejā, pētīs, rakstīs apcerējumus par tiem? Droši vien, nē, bet tagad ikvienam ir iespēja aizbraukt uz "Kalāčiem" un aplūkot dzejnieka rokrakstu, viņa dienasgrāmatas lapas un dzejoļu pierakstus.