"Skaista tā mūsu zeme, tāpēc jāceļ vaļņi, jādomā par aizsardzību un tā arī šodien mēs stāvam par savu zemi," veroties tālumā no rekonstruētās 9.-11.gadsimta Latgaļu pils torņa, saka biedrības „Krama kalna brālības ("Kroma kolna bruoliste") vadītājs Aleksandrs Lubāns. Kopā ar viņu sveram senos bruņukreklus, izstaigājam pili un izzinām, kāpēc senatnē cirvis bija latgaļu cilšu "iPhone".

Krāslavas novada, Andrupenes pagastā Pušas Zundos vienā no apkārtnes pakalniem slejas koka būve - senās latgaļu pils atdarinājums.

Tuvākajā apkaimē vien kādi seši krama kalni bijuši – tāpēc arī vēstures interesentu biedrība sev tādu nosaukumu izvēlējusies. „Kroma kolna broulistē” apvienojušies domubiedri, kuriem interesē senā  amatniecība, cīņas māksla, folklora, pilskalnu izpēte un, ja kāds piestāj pie šīs pils, tad visupirms Aleksandrs ieved nelielā ēkā kalna pakājē, kur apskatei izlikta pilskalnu  karte un seno latgaļu sauktu arī letgaļu un letu cīņu ekipējums.

Karte ar senajiem kalniem ir viens Aleksandra lepnums, otrs – cirvji, šaurasmens, platasmens, garos un īsākos kātos, ar rakstiem un bez. Tādi te apskatei izlikti vairāki desmiti.

Kāpēc cirvji? Tie bija raksturīgi senajām tautām, kas te dzīvoja, lai es pati apskatos tulkotājā, piemēram, ierakstot latviski – cirvis un tad pārtulkojot azarbeidžāņu vai tatāru valodā, būšot  „balta”  tātad tas vien liecina, ka cirvis nāk no baltu tautām, skaidro Aleksandrs.

Aleksandrs  seno priekšmetu atdarinājumus kaļ  pēc arheoloģiskajos izrakumos atrastajiem paraugiem, tā kā cirvji Latgales puses apbedījumos ir atrasti ļoti daudz, salīdzinot ar zobeniem vai vairogiem, kas vairāk redzami  kuršu un zemgaļu kapulaukos, tad arī cirvji Krama kalna brālībā tiek cildināti un citiem rādīti. Arī bruņukrekli ir atrasti senajos apbedījumos un tos arī tagad atdarina pēc sentēvu metodēm un dod interesentiem panēsāt vai vismaz paturēt.

Cilājot Aleksandra Lubāna meitai darināto bruņukreklu, senatnes pētnieks teic, ka arī latgaļu sievietes bija brašas, lai parēķinot, cik liels smagums viņām bija jānēsā svētku tērpu apvelkot? Tur arī tie kilogrami sakrājās.

Tālāk ceļš ved uz kalnu, kur slejas no baļķiem būvēts nocietinājums – senās latgaļu  pils atdarinājums,  ejam garām  nelielam uzbērtam smilšu valnim kam augšpusē salikti slīpeniski nosmailināti koku  gali – viss domāts aizsardzībai un  ienaidnieka atvairīšanai.

Šī būve, ka jau Aleksandrs teica, ir vairāk pašapziņas celšanai, bet arī ieinteresētiem tūristiem te durvis, iepriekš saskaņojot ar namatēvu, ir atvērtas un te ir iespēja  iepazīt gabaliņu no latgaļu senvēstures.