Krišjānis Pliekšāns - "liels augumā, fiziski spēcīgs, enerģisks, praktisks, stingrs, asprātīgs, stipras gribas cilvēks, izglītots, gudrs, ar daudzpusīgu interešu loku" - tā vēstī uzraksts pie dzejnieka Raiņa (Jāņa Pliekšāna) tēva portreta Raiņa muzejā "Tadenava" izstādē, kas veltīta dzejnieka tēvam.

"Tadenavas" šķūnī kopā ar muzeja speciālisti Agnesi Timofejevu iepazīstam Krišjāni Pliekšānu caur izstādē redzamajiem priekšmetiem - zirglietām, galdniecības rīkiem un seniem laikrakstiem.

Raiņa muzeja "Tadenava" vecākā speciāliste Agnese Timofejeva visai naski darbojas ap ēvelsolu, kas izlikts liela šķūņa pašā vidū. Šis eksponāts kopā ar galdniecības darbarīkiem un zirglietām ir daļa no šopavasar atvērtās izstādes, kur var labāk iepazīt  

Sēlijā, Dunavas pagastā aizritēja Raiņa dzīves pirmie trīs gadi - „saules gadi”, „saules perēklis” - tā dzejnieks vēlāk dēvēja Tadenavas pusmuižā pavadīto laiku. Par to posmu, kad šeit dzīvoja Pliekšānu ģimene - vecāki Krišjānis un Dārta un tolaik viņu divi bērni vecākā meita Līze un dēls Jānis saukts par Žaniņu, stāsta Agnese Timofejeva.

Grīvā, tagadējā Daugavpils pilsētas daļā, Daugavas kreisajā krastā 1878. gada vasarā tika sarīkota lauksaimniecības izstāde, kurā piedalījās trīs no Pliekšānu ģimenes – tēvs Krišjānis ar saviem zirgiem un māte Dārta ar meitu Līzi ar rokdarbiem. Kā var lasīt  tolaik iznākušajā laikrakstā „Baltijas Zemkopis”, godalgu piešķiršana noritēja svinīgā atmosfērā Kurzemes gubernatora Paula fon Lilienfelda klātbūtnē. Izstādes komitejas priekšsēdētājs, Ilūkstes apriņķa muižniecības maršals barons fon Engelharts vispirms nolasīja godalgas piešķiršanas rakstu, to pasniedza godalgotajam, tad orķestris katram prēmētajam par godu spēlēja tušu, bet apskatei uz tribīnes veda arī godalgoto zirgu.

"Dzejnieka tēvs Krišjānis Pliekšāns jaunībā nodarbojies ar galdnieka amatu. Viņš dzīvojis Stelpes muižā kā galdnieks, un šis amats devis viņam iespēju atsvabināties no kara klausības," par Krišjāni raksta Raiņa biogrāfs Antons Birkerts.

Sākotnēji Krišjānis Pliekšāns maizi pelna kā amatnieks, bet kļūst par plaša vēriena uzņēmēju: nomājis muižas un viņa darba dienas aizritējušas, meklējot jaunas rentes vietas, strīdoties ar aizdevējiem un aizņēmējiem, dodoties darījumu braucienos uz  pilsētām. Saimniekot Krišjānis prata, ģimene bija turīga. Pliekšānu ģimene mēdza nomāt divas vietas vienlaikus, tādēļ māte ar Jāni un jaunāko meitu Doru dzīvoja vienā pusmuižā, bet tēvs ar vecāko meitu Līzi otrā. Varbūt meitu kaprīzes uz jaunam kleitām un cepurēm nebija ļautas, bet to vietā nauda tika atvēlēta labai izglītībai.

Par Krišjāņa Pliekšāna darba gaitām var spriest pēc meitas Līzes vēstulēm, ko viņa raksta savam jaunākajam brālim Jānim ap 1880. gadiem. Lūk, daži citāti: "Mūs apmeklēja Dinaburgā slavenais mūziķis Pogovs: viņš brauks uz ārzemēm un bija pie papiņa pēc ceļa zīmes, kuras vērtība pie tam ir 800 rbļ."

Citā vēstulē Līze min: "Šorīt agri papiņš aizbrauca uz Kurzemi okcionā. Papiņam gan negribējās braukt , bet tur taču būs lieliska rentnieku un pameščiku tas ir muižu zemju īpašnieku sapulce, tad tik vajag parādīties, ka ir svešā malā ļaudis vēl dzīvo."

1886. gada 16. martā Līze raksta Jānim: "Papiņam nav vaļas gulēt - nāk ļaudis pirkt sienu, buļbas, labību, viņam jābraukā uz gorodu."

Kā vecāki izbaudījuši Rīgā Baltijas Lauksaimniecības izstādi un 2. Vispārīgos latviešu dziedāšanas svētkus 1880. gada jūnijā, par to savukārt Jānis raksta māsai Līzei: "…Papiņš un mammiņa visu šo nedēļu Rīgā krietni izpriecājās un gandrīz negribēja atgriezties mājās. Gāja uz izstādi, apmeklēja latviešu dziesmu svētku ēku, bija teātrī, cirkā, vārdu sakot, visur, kur tikai bija kas redzams un dzirdams…  un papiņš atkal slavē un apbrīno kādu alus darītavu, kas arī bijusi izstādīta.”  Viņi redzējuši  daudz skaista un laba: visu Latviešu biedrības svētku gājienu ar tā krāšnajiem karogiem, brīnišķīgo dzidāšanu,lielo dalībnieku skaitu un labo kārtību, tā ka pie visa tā lielā ļuažu daudzuma pat nebija  nekādas grūstīšanās; bet krietni viņi  arī iztērējās - ap 65 rubļus, jo viss bijis ārkārtīgi dārgs, piemēram, mammiņa, remdējot slāpes, izdzērusi glāzi zeltera un samaksājusi par to 10 kapeikas."