Gan Varšavā, Viļņā / Gan sapņainos Talsos / Jums ilgu un skumju pilns / Sekoju es.
(Aptuvens alērija Brjusova dzejoļa tulkojums)
Par šī dzejnieka saistību ar Talsiem, par čemodāniem darinātiem no lidmašīnas vraka, sprēslīcu stāsts un padomi māla podu stiprināšanai - to visu mēs uzklausīsim Talsu novada muzeja krātuvē.
Teodors Zaudmans jeb Tīcs Dzintarkalns, šo personvārdu viņš pieņēma pagājušā gadsimta 20. gados, laikā, kad viņš bija skolotājs Talsos un 1923. gadā pilsētas vidusskolas telpās nodibina kultūrvēsturisko muzeju
"Talsu apkārtnes latviešu nākotne. Tā stāvēs sakarā ar visu latviešu nākotni. Ja latvieši visā visumā attīstīsies, ies savus ceļus, Talsu apkārtnes latvieši darīs to pašu. Talsenieki pārējai Latvijai apakšā nepaliks! Viņi arī tagad nav palikuši! Viņiem daudz kas labāks, nekā citās pilsētās. Še mazāk spēlē kārtis, mazāk dzer, mazāk bramējas (dižojas, lielās). Rīgas mākslinieki saka, ka Talsos inteliģenta publika- labāka kā citur."
Tā raksta Tīcs Dzintarkalns 1931. gadā savās burtnīcās ar nosaukumu „Notikumi un ainas no Talsu un apkārtnes dzīves”.
Somas, somiņas, koferi, sakvojaži, portfeļi, tašas un tarbas – tāds skats paveras Talsu novada muzeja krātuves pirmajā nodalījumā, uz kurieni aizvedusi muzeja galvenā speciāliste vēstures jautājumos Inese Vempere. Viņa ātri parāda vairākas dāmu rokassomiņas no Latvijas pirmās brīvvalsts laikiem, bet iepauzē pie košas dermantīna rokassomas, kuras izskats attālināti atgādina luksusa preču zīmola „Hermès” somu, kas nosaukta angļu aktrises un dziedātājas Džeinas Birkinas vārdā. Tikai šo rotā latvju raksti.
Līdzās šai somai muzeja krājuma nodaļas vadītāja Ona Kaudze vērš manu uzmanību uz koferiem, kas darināti no metāla – tā ir liecība par izsūtījumu.
Sprēslīcas jeb vārpstiņas, citviet arī sauktas par cērēm ir izrakstīti plāni dēlīši, ar kuriem pie vērpjamā ratiņa piestiprina vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu. Talsu novada muzejā sprēslīcas bija vieni no pirmajiem ekspozīcijas priekšmetiem, ko savulaik savāca muzeja dibinātājs Tīcs Dzintarkalns un ko vēl uziet aizvien muzejnieki, dodoties ekspedīcijās pa tuvāko apkaimi. Šajā muzejā ir lielākā un bagātīgākā sprēslīcu kolekcija visā Latvijā.
Pēc raidījuma ieraksta krājuma nodaļas vadītāja atsūta ziņu, ka noskaidrojusi, kāpēc uz tik daudzām sprēslīcām ir iegriezts enkurs. Tas esot uzticības un paļāvības simbols.
Savdabīgs krājuma materiāls ir rodams suvenīru nodalījumā, kur rindojas Maskavas apgabala Ščolkovas pilsētas dāvinājumi savai bijušajai sadraudzības pilsētai Talsiem. Pilsētu draudzība politisku iemeslu dēļ pārtraukta jau pirms pāris gadiem, taču liecības par kopējām tikšanās reizēm tiek glabātas – gan bezgaumīgi kosmonautikas un padomju simboli, jo Ščolkova atrodas netālu no kosmonautu sagatavošanas centra tā saucamās zvaigžņu pilsētiņas, gan izcili Gžeļas porcelāna darinājumi, no senā Piemaskavas rajona, kur meklējami pirmsākumi mums zināmajai Kuzņecovu dzimtas porcelāna ražotnei, gan trauki ar tautiskiem slāvu ornamentiem. Un te Inesei Vemperei ir atmiņu pastāsts par Ščolkoviešu viesošanos Talsos
Arī nākamais stāsts ir saistīts ar Krieviju, konkrēti ar tā dēvētā sudraba laikmeta dzejnieku, simbolistu Valēriju Brjusovu un viņa iemīlēšanos Talsu ebrejietē Marijā Vulfertē.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X