Tērvetes koka pilī lūkojam aizvēsturiskās baltu cilšu rotas, zobenus un uzzinām, kāds tad patiesībā bija Nameja gredzens senatnē, bet rakstnieces Annas Brigaderes „Sprīdīšos", ejot cauri istabām un lūkojot interjera priekšmetus, kas saglabāti no tiem laikiem, kad te dzīvoja rakstniece, izzinām Brigaderes dzīves mirkļus.

Zemgaļu bagātīgās rotas un ieroči

Staigājot par Tērvetes koka pili un vērojot tur bagātīgo seno rotu klāstu, sajūta ir kā ieejot aizvēsturiskā juvelieru veikalā – mirdz sudraboti un apzeltīti bronzas gredzeni, aproces, saktas un  pirmajā zālē pils saimnieks Normunds Jērums rāda izgaismotu stendu, kur izlikti dažādu formu tā dēvētie Nameja gredzeni.

Līdzās senajām baltu rotām, sadzīves priekšmetiem un ieročiem ir kāds ļoti īpašs un unikāls eksponāts, ar ko lepojas pils saimnieks – tas ir uz māla pamatnes skaidri uzzīmēts vīrietis, kas spēlē stabuli.

Nākamais apbrīnas vērtais priekšmets parastam skatītajam var paslīdēt garām nepamanīts, ja vien pils saimnieks nenorādītu uz stopa saktu – palielu stopa formas  bronzas piespraudi, ko laika patina iekrāsojusi zaļu, bet to īpaši izceļ ļoti precīzās, regulārās līnijas, kas viscaur iestrādātas  šajā greznumlietā.

Nākamajā telpā līdzās zemgaļu valdnieka Viestarda vaska figūrai   ir aplūkojami divi manekeni, tērpti  turīgu zemgaliešu drānās un bagātīgi izrotāti ar saktām, krellēm, vainagu, aprocēm un  gredzeniem. Normunds Jērums stāsta, kā  12. gadsimtā  apbedītas  bagātas  sievietes šai pusē.

Tērvetes  koka pilī var arī aplūkot lielāko zobenu izstādi Latvijā un iepazīt tādu terminu kā – tausijas tehnika, proti, dzelzs priekšmetu sudrabošanas tehnoloģija.

Annas Brigaderes "Sprīdīšu" interjers

Turpat Tērvetē, ejot pa kalnu lejā, pāri pļavai var doties uz daudz jaunāku laiku vēstures pieminekli – izbijušu dzirnavu ēku, kur kopš 1933. gada atrodas rakstnieces Annas Brigaderes muzejs „Sprīdīši”.

Muzeja vadītāja Rasma Rapa ver durvis uz trim istabām, kas saglabātas tādas, kādas tās bija pagājuša gadsimta 20. -30. gados, kad 1922. gadā šo ēku rakstniecei piešķīra, un te līdz savai aiziešanai Brigadere vadīja vasaras.

Šoreiz neiedziļināmies Brigadere daiļradē, bet kopā ar Rasmu Rapu izstaigājam šo namu un mājokļa interjerā un priekšmetos meklējam pieturas punktus, kas raksturo Annas Brigaderes personību.

Istabas te ir plašas, bet vienkāršas, mēbeles lakoniskas un vienīgais greznuma priekšmets ir divi barokāli misiņa svečturi  viesu istabā.

Savukārt ēdamistabā var ieraudzīt vienkāršu baltu ēdamgaldu ar  baltiem krēsliem un pie sienas arī bez liekiem dekorējumiem – balta  bufete.

Rakstnieces  guļamistabā var aplūkot viņas rakstāmgaldu, šauru  dīvānu atpūtai un nelielu gultu, līdzās kurai uz naktsgaldiņa ir saglabātas zāļu pudelītes, uz kurām interesenti var izlasīt to sastāvu.