„Es varu dzīvot tikai trīsstūrī," savās epifānijās raksta Imants Ziedonis. „Visas vērtības turas kopā pa trim," viņš ir teicis kādā intervijā. Pieminot dzejnieku 91. dzimšanas dienā, kas ir 3. maijā, runājam par trim lietām, kas raksturo Imantu Ziedoni – dzirnakmeņiem, sauli un olām.

Visi apaļi kā dzīvības, kā siltuma, kā pamatīguma simbols. Ziedoņa muzejā Murjāņos skatām viņa vāktos dzirnakmeņus, uzklausām stāstu par keramikas sauli, kas atceļojusi no Amerikas, un lūkojam apgleznotās olas, ko dzejnieks kolekcionēja.

Kad dzejnieks Murjāņu māju nodeva fonda „Viegli” rokās un šeit tika ierīkots muzejs, darbinieki tam deva vārdu „Dzirnakmeņi” - un tas ir tik saprotami, jo kad ieiet pagalmā, tad neviļus jāsāk skatīt un skaitīt lielākus un mazākus,  visādu nokrāsu pelēčus.

Imanta Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite vadā no viena akmeņa pie otra. Katram te ir savs stāsts, bet lai pagūtu raidījumā pastāstīt par visu sākumā minēto trejādību, piedāvāju muzeja jaunieguvuma – zelta krāsas dzirnakmeņa stāstu.

Otrā vienība, skatot dzejnieka Imanta Ziedoņa vērtības caur lietām Murjāņu mājā, ir saule. Virs kamīna novietots mālā veidots saules tēls – apaļš, staros ieskauts smaidošs ģīmis. Šo sauli dāvājusi Mudīte Austriņa, literāte, kultūras darbiniece, dēvēta pa Ņujorkas latviešu dzejnieku un mākslinieku radošā grupējuma „Elles ķēķis”  mūzu.

Trešais stāsts – olas. Imantam Ziedonom olu kolekcija aizsākās pagājušā gadsimta 70. gados, bet muzejniekiem tas sākās ar vienu lielu koka olu. Tagad Ziedoņa olu kolekcija, ko muzeja atdeva dzejnieka atraitne, aktrise Ausma Kantāne glabājas muzeja birojā Rīgā, Sporta ielā. Tur arī notiek  nākamais ieraksts. Rūta Šmite uzvilkusi baltus cimdus, saudzīgi ver vaļā kastes, kur ieguldītas raibas, rakstainas, apzīmētas, apgleznotas, vistu dētas un koka olas.