Vēsturnieks Dainis Poziņš bilst, ja 1918. – 1919. gadā liela daļa latviešu sabiedrības nebūtu pieņēmusi lēmumu cīnīties par savu valsti, arī izmantojot vardarbīgas metodes, tad Latvijas, arī pat latviešu tautas nebūtu.

Skarbs iesākums raidījumam par mūsu muzeju vērtībām, bet ļoti atbilstošs šī brīža notikumiem Ukrainā, konkrētā muzeja tematikai un laikam, kad  pieminam mūsu Neatkarības kara varoņus un Latvijas valsts izveidošanos. 

Latvijas Kara muzejā kopā ar muzeja krājuma  nodaļas vadītāju Barbu Ekmani skatīsim oriģinālus dokumentus, kuros lasāms, kā veidojies pirmais Latvijas  valsts budžets, lūkosim bijušā Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Arvīda Arveda Laura cigarešu etviju, un Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītājs Dainis Poziņš iepazīstinās ar apgriežņiem jeb apzāģētiem standarta šaujamieročiem, kurus izmantoja Latvijas Neatkarības karā. 

Pirmais stāsts – visa dzīve vienā etvijā

Barba Ekmane saudzīgi novieto uz galda cigarešu etviju, kura viscaur ir aplikta ar  zeltā un sudrabā darinātiem miniatūriem priekšmetiem: tur saskatu buru laivu, golfa nūju, zāģi, zobenu, kamieli, vīna pudeli, Ņujorkas Brīvības statuju, sienas pulksteni ar brīvi stāvošiem atsvariem, gleznotāja paleti, galvaskausu un vēl  ap simtu siksīku priekšmetu. Visu šo sīklietu vidū izceļas  Lāčplēša ordenis vāciņa pašā centrā .

Arvīds Arveds Lauris viens no biedrības „Lāčplēšu Dižcilts” dibinātājiem. Biedrība izveidota 1930. gadā un Lauris Otrā pasaules kara nogalē devies trimdā, kur atjaunojis biedrības darbību. Lauris bija pēdējais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Viņš aizgāja mūžībā 2003. gadā 102 gadu vecumā un apglabāts ASV, Ņujorkas štata Latviešu Brāļu kapos Katskiļu kalnos.

Otrais stāsts – Latvijas valsts veidošanās vēsture necila kartona kārbā

Krājuma nodaļas vadītāja izceļ no mapes padzeltējušas papīra lapas, uz kurām mašīnrakstā lasāmi protokoli no 1918. un 1919. gada valdības sēdēm, no tā laika, kad valsts tikko izveidojusies un pie tās vadības stūres kāro stāties gan komunisma slavinātāji ar Pēteri Stučku priekšgalā, gan Impēriskās Krievijas  pārstāvji, gan vācbaltu interešu  aizstāvji.

 Trešais stāsts. Ar saīsinātām šautenēm izcīnīja Latvijas neatkarību

Šis stāsts tiek ierakstīts ieroču krājuma telpās: Barba Ekmane ir aizvedusi pie sava kolēģa, Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītāja Daiņa Poziņa. Šajā muzeja telpā plauktos glabājas ap 150 apgriežņu, jeb šautenes ar  apzāģētiem stobriem un laidēm. Šādus ieročus rokās ņēma latvju puiši un vīri  brīdī, kad saprata, ka nule nodibināto valsti  apdraud  divu lielo impēriju – Krievijas un Vācijas – karaspēks.