Zaļenieku pagasta Ūziņu ciemā viesosimies bibliotēkā, kur kopā ar bibliotekāri un novadpētnieci Gunitu Kulmani lūkojam priekšmetus, kas vēstī par šī ciema vēsturi: kā tika celts Ūziņu biedrības nams, kādu mantojumu ir atstājis Ūziņos dzimušais farmakologs Eduards Svirlovskis, kā Ūziņos darbojies "Būdnieku" saimnieks Dāvids Freimanis un ieskats buļļa Jumja Dempinga dzīves gaitās.

„Novadpētniecība mani par labāku cilvēku ir padarījusi,” tā atzīst Ūziņu bibliotekāre Gunita Kulmane. Viņa meklē, pēta, apkopo un saglabā  dzimtās puses vēsturi.

Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņos līdzās bibliotēkai  slejas divstāvu nams. Savulaik šī ēka celta par vietējo biedrību biedru savākto naudu.

Veros pa Ūziņu bibliotēkas logu uz  pretējo ēku – divstāvu mūra namu, kuru pagājušā gadsimta sākumā uzcēla, pateicoties vietējo piensaimnieku biedrības ierosmei, kā Gunita Kulmane raksta tīmekļa žurnālā jeb emuāros:  „…Jau pirms Pirmā pasaules kara tie saimnieki, kas darbojās piensaimnieku sabiedrībā, liekot kopā prātus, māku un naudas makus, no Pukstu saimnieces Emīlijas Ceplītes iepirka zemi un uzbūvēja Jēkabnieku koppienotavu ar krejotavu, siernīcu un sarīkojumu zāli otrajā stāvā. Ēku nosauca par Biedrību namu. 1921. gada 10. decembrī atklāja sarīkojumu zāli ar 300 vietām. Vēlāk tika piebūvēta skatuves daļa.”

No tā laika Gunitai Kulmanei ir saglabāts gan ielūgums, kas vēstī par  svinīgo atklāšanas pasākumu, gan arī burtnīca ar pierakstiem par nama celšanas materiāliem un izmaksām.

Viens no biedrības nama celšanas iniciatoriem bija Dāvids Freimanis, kurš aktīvi darbojās vietējās sabiedriskajā norisēs, bijis Ūziņu lauksaimnieku un ugunsapdrošināšanas biedrībā. Freimaņu ģimene saimniekoja „Būdnieku” mājās - ēkas sen jau nojauktas, bet bibliotēkā glabājas dokumenti un fotogrāfijas no Freimaņu dzimtas.

Davida Freimaņa pieraksti un dokumenti sniedz ieskatu starpkaru Latvijas turīgā zemnieku saimniecībā.

Viens no īpašākajiem Ūziņu cilvēkiem ir Eduards Svirlovskis – farmācijas zinātņu doktors, farmakognosts jeb ārstniecības augu un no tiem iegūtu zāļmateriālu pētnieks. Svrilovska vārds ne reiz vien ir pieminēts plašsaziņas līdzekļos un uzskatu, ka daļa nopelnu viņa vārda daudzināšanā pienākas Gunita Kulmanei, kura turpina  apkopot materiālus par farmācijas profesoru un kopj Svrilovsku dzimtas kapavietu Ūziņu Priežu kapos.