„Nevajag atstāt tukšumu dievnamā, tad tur var ieperināties nelabais,” pasmaida Vecauces luterāņu baznīcas draudzes priekšsēdētājs Māris Druva, kad apbrīnā pavērtu muti apmeklētāji raugās uz telpu baznīcā, kur var vienkopus ieraudzīt  trimdas latviešu rakstnieku darbus, Kārļa Pamšes, un Eduarda Rozenštrauha fotogrāfijas, Jāņa Streiča gleznas, smokingu, kas reiz piederējis aktrises Antas Klints brālim, filmu producentam Albertam Jekstem. Te glabājas baznīcas grāmatas, senas Bībeles, lenšu magnetofons ar „The  Beatles”, „Cream” un Imanta Skrastiņa ierakstiem – šajā telpā ir apkopota baznīcas, Auces un visas Latvijas vēsture.

Informācijas avotos teikts, ka agrāk visām trim Aucēm – Lielaucei, Jaunaucei un Vecaucei bijusi viena baznīca. Un, domājams, tā atradusies Vecauces muižas teritorijā. Baznīca pirmo reizi uzcelta kā koka būve 17. gadsimta vidū, vēlāk pēc  zibens spēriena tā nodegusi un mūra baznīca ir celta 1744. gadā, savukārt

1866.gadā baronu Mēdemu valdīšanas laikā baznīcu paplašināja un tagad šī telpa un baznīcas bēniņi ir apdzīvoti ar mākslu, mūziku un vēsturi.

Lai arī dievnamam tika nodarīti lieli postījumi Otrā pasaules kara laikā, un tajā pat bija ierīkots zirgu stallis, tomēr jau 1945.gadā baznīca atsāka darboties. Māris Druva, kurš te darbojas draudzes vecākā amatā, ikdienā darbojas radošās jomās, viņš ir gan rakstnieks gan režisors un tas arī izskaidro te redzamās  Kārļa Pamšes, Mihaila Barišņikova, Andreja Eglīša fotogrāfijas.

Starp avīzēm, kas kā tapetes izlīmētas gar sienām, uzmanību piesaista melns smokings, šis apģērba gabals te nokļuvis garā un interesanta ceļā. Pirmais smokinga īpašnieks bija aktrises Antas Klints pusbrālis inženieris un vēlāk ASV kino aprindās zināms filmu producents Alberts Jekste.

Māra Druvas kabinetā turpat virs sakristejas mazā būcenīti radošuma un vēstures gars ir iemājojis neskaitāmos parakstos uz sienas un senu baznīcas grāmatu kolekcijā.

Jāspēj tik sekot Mārim Druvam, kurš enerģijas pārpilns steidz rādīt ikkatru dievnama nostūri, kur glabājas kāds pārsteigums, nu jau esam nonākuši plašos bēniņos, kur sienas rotā vietējo mākslinieku gleznas un fotogrāfijas un ir izbūvēta neliela skatuve.

Ko gan Auces iedzīvotāji padomās, izdzirdot darbadienas pēcpusdienā baznīcas  zvanu, vaicājam Mārim Druvam, kurš labprāt nodemonstrē tā skaņas – šodien taču sirēnas arī visā valstī pārbaudīja, kāpēc tad lai nepārbaudītu šo zvanu – atsmaida draudzes priekšnieks un ved uz ērģeļu balkonu, kur izlikta Auces vēsture, gan melnbaltās fotogrāfijās, gan arī reklāmas lapiņās no pagājušā gadsimta 30. gadiem.