Koka divriteņu ērtums, pirmie Rīgā ražotie velosipēdi un jaunieguvums no Polijas – Leitnera fabrikā gatavotais dāmu velosipēds. Kopā Saulkrastu velosipēdu muzeja dibinātāju un vadītāju Jāni Sereginu ielūkosimies šo braucamo vēsturē un iepazīstam dažus spilgtus eksponātus.

Kolekcionāra prieks un dedzība skan Jāņa Seregina balsī, stāstot par kārtējo  iegūto velosipēdu, kas drīz tiks salikts kopā un nonāks muzeja ekspozīcijā pie pārējiem minamratiem, kurus tēvs un dēls Jānis un Guntis Seregini jau vairākus gadu desmitus meklē, krāj un restaurē. Saulkrastu velosipēdu muzejā interesenti var iepazīties ar retiem, unikāliem braucamajiem un to detaļām un, protams, uzklausīt stāstus par velosipēdiem.

Izzinām, kāpēc dāmu divriteņiem agrāk izgatavoja krāsainus tīkliņus, bet vispirms dodamies uz darbnīcu, kur iepazīstam nule iegūto jaunumu - ražojumu vārdā „Varšavjanka”, kas tapis pirmajā velosipēdu fabrikā  Baltijā.

Aplūkojuši jaunieguvumu, dodamies atpakaļ uz muzeja telpām, kur Jānis Seregins iepazīstina ar Leitnera fabrikas citiem izstrādājumiem un stāsta par vācbaltu uzņēmēja dibināto ražotni, kuras uzrakstu vēl šobaltdien var redzēt Rīgā.

Leitnera fabrikā ražotie velosipēdi tolaik ne visiem bija pa kabatai, to cena bija pāri par 100 rubļiem un izmanīgākie tad uzmeistaroja sev paši braucamos. Viens tāds eksemplārs, izgatavots no koka, redzams arī Saulkrastu muzejā. Tādu pagājušā gadsimta sākumā izgatavoja Ramatas pagasta amatnieka dēls Tenis Nuķis.

Runājot par koka velosipēdiem, tie tika un vēl tagad tiek izgatavoti. Kā stāsta Jānis Seregins, tad šobrīd Latvijā bāzētais uzņēmums „Materia bikes” ražo šādus koka braucamos pārsvarā eksportam un uzņēmuma vadītājs Martins Zemītis iedvesmu saviem koka divriteņiem ir guvis no konkrētā Saulkrastu muzejā esoša Kārļa Irbīša konstruētā modeļa. Bet mēs turpinām iepazīt citus arī Leitnera fabrikā tapušus eksemplārus, kas arī ir uzieti ārpus Latvijas.