Tagad Livonijas ordeņa pils bijušajās cietuma kamerās atrodas Ventspils muzeja darbinieku telpas un muzeja krājums un šeit uzzinām, ar kādām metodēm tika atrasti mezolīta (vidējais akmens laikmets) laikmeta priekšmeti, kur savulaik glabājās Ventspils ielu senie nosaukumi, ko par laiku pirms 40 gadiem liecina atradums pie Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa gleznotā darba.
Šos un vēl citu lietu stāstus stāsta Ventspils muzeja krājuma nodaļas vadītāja Maija Štrumfa.
Šis muzejs ir ievērojams ar to, ka te glabājas cirvis, kas darināts no ziemeļbrieža raga un kura datējums iezīmēja jaunas robežas cilvēces vēsturē Latvijas teritorijā, proti, tas ir senākais – aptuveni pirms 12,5 tūkstošiem gadu cilvēka darinātais priekšmets Austrumbaltijā,. Par šo cirvi ne reizi vien esam stāstījuši, tāpēc tagad aplūkosim priekšmetus no senvēstures mūsu zemē- no akmens un bronzas laikmeta.
Viens priekšmets, ko Maija Strumfa izceļ no krājuma plaukta, ir domāts galvas lauzīšanai – paris centimetrus gara tāda kā tamboradata ar metāla cilpu. Tas ir zābaka pogu aiztaisāmais.
Vēl stāsts par vizuālās mākslas meistaru – Ventspilī dzimušo gleznotāju Jāni Ferdinandu Tīdemani, spilgtu un košu parādību latviešu mākslas vēsturē starpkaru Latvijā. Bohēmieti, pilsētu, ostu un karnevālu gleznotāju. Pareizāk sakot, stāsts ir par Tīdemaņa pirmās sievas otro vīru. Lai arī izklausās kā neveikls dzeltenās preses raksts, tomēr tas būs stāsts par Elvīru Mituzi jeb kā viņu vēlāk iesauca – par Hanneli, gaišmatainu, skaistu sievieti, kura savulaik iedvesmoja Tīdemani radīt portretus „Bārtiete” un „Meitene tautas tērpā”. Vēlāk arī iepazīstināja savu otro vīru – pedagogu Kārli Upīti – ar Tīdemaņa mākslu un, pateicoties viņam, pagājušā gadsimta 80.gados Ventspils muzejs tika pie izcilā meistara darbiem.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X