Starpkaru periodā Vestienu dēvēja par lopkopības šūpuli, bet par godu ievērojamam dabaszinātniekam un botāniķim Jānim Ilsteram pagasta ģerbonī ir iekļauts pirmais augs no viņa botānikas grāmatas – zilais vizbulis, kura krāsa simbolizē arī pagasta daudzos ezerus. Mēs šajā pagastā izstaigājam vietas, kur 1968. gadā tika uzņemta filma „Mērnieku laiki”, lūkojam, kāda izskatās birztala, kur notika dzīru mielasts, kur ir tā vieta Salāja ezerā, kur Liena slīcinājusies, un kas palicis pāri no luterāņu baznīcas, kur filmēts Lienas ārprāta skats. Vēl viesojamies arī leļļu filmu meistara Arnolda Burova mājā un aplūkojam viņa darinātos filmu tēlus.

Režisors Voldemārs Pūce savu Vestienu iemūžina filmā

Agrākās Tolkas muižas centrā bijusi pareizticīgo baznīca, nu no tās tik palikušas drupas, kopš Otrā pasaules kara laikā to sabombardēja, un stāsti par šo draudzi, ko savā atmiņu grāmatā ir ierakstījis teātra un kino režisors Voldemārs Pūce, kurš dzimis turpat netālu esošajās „Rēzēnu” mājās un kurš savā dzimtajā pusē arī uzņēmis filmu „Mērnieku laiki”.
Bet vispirms kopā ar Vestienas pagasta kultūras pasākumu organizatori Jolantu Bardziņu piestājam pie  pareizticīgo baznīcas drupām un krusta, kurš reiz rotājis dievnama torni, bet tagad uzstādīts turpat līdzās baznīcai.

Nākamais pieturas punkts ir tādas pašas drupas no luterāņu dievnama, kas nodedzis 1974. gadā un kopš tā laika vairs netiek atjaunots, tik pateicoties pāris vietējiem, baznīcas apkaime nav krūmos ieaugusi un bijušā altāra vietā  zem klajas debess ir nolikts krusts. Bet te sākas stāsts par kinofilmu „Mērnieku laiki”, kad celtne vēl bijusi neskarta un  te filmēti  daži kadri.

Bet skats no baznīcas uz  tuvumā esošo Kāla ezeru ir ļoti gleznains un ir saprotams, kāpēc te kopš 2012. gada vasarās tiek rīkots ikgadējs kultūras un mākslas pasākums „Ezera skaņas”, kas  norisinās  uz peldošas skatuves Kāla ezera vidū.

Pēc  apcerīgām noskaņām  dodamies  uz nākamo ezeru – Salāju. Jāpiebilst, ka Vestienā ir 22 ezeri un 21 augstiene, bet Salāja krastā sarunāta tikšanās ar  Vestienas iedzīvotāju Irēnu Batragu, kura aizved uz līdzās esošo birzi, lai pastāstītu sava bērnības atmiņas par to, kā te 1968 gadā uzņēma filmu „Mērnieku laiki”.

Irēnas stāsts par filmas uzņemšanu turpinās Vestienas kungu namā. Taču  muižas komplekss ir ievērojams arī ar savu klasicisma stilā veidoto kungu namu, klēti un stalli, kā arī apsūnojušu kapakmeni, ko savulaik barons Brumers  uzlicis saviem mūžībā aizgājušiem četrkājainiem draugiem.

Arnolda Burova māj: meistars tikai izgājis pagalmā un tūlīt nāks atpakaļ

Ja  Voldemārs Pūce iemūžināja savu dzimto pusi kinofilmā, tad kāds cits izcils  kino cilvēks šeit bija ienācējs, bet pievienoto vērtību Vestienai devis ar to, ka te  nopircis vasaras māju un nu tur ir ierīkota viņa piemiņas vieta – runa ir par  Latvijas animācijas pamatlicēju, animācijas filmu režisoru Arnoldu Burovu.

Ienākot namā, uz trepēm redzama lielā Vanadziņa galva, ieejot istabās, plauktos rindojas neskaitāmi tēli no meistara filmām „Papiņš”, „Kozete”, „Vecā sētnieka piedzīvojumi”, „Kāpēc  pelītei nenāca miegs”, „Čapliniāna”, „Pasaka par vērdiņu”, „Pigmalions”, „Bimini”, „Brālītis” un vēl citām. Telpās arī ir saglabāts interjers un  priekšmeti no pagājušā gadsimta 70.-80. gadiem. Elektiskā plītiņa un tējkanna, māla bļodiņas, Arnolda Burova brilles, žurnāli „Karogs” un „Lauku Dzīve”, vēstules no režisora dzīvesbiedres, aktrises Eleonoras Dūdas. Šķiet, laiks  te ir apstājies, meistars tikai izgājis pagalmā un tūlīt nāks atpakaļ.