Izcilais baroka piemineklis - Viļānu Sv. Ercenģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca un tai līdzās esošais klosteris - ir piedzīvojis ilgstošu slēgšanu, ugunsgrēku, kara postījumus un atjaunošanu. Kopā ar prāvestu Rinaldu Stankēviču jeb tēvu Benediktu izstaigājam baznīcu, klostera dārzu, uzklausām stāstu par baznīcas vēsturi, Brīnumainā krusta stāstu, kā arī skaidrojumu par katoļticīgo tradīcijām un ielūkojamies arī līdzās esošajā klosterī.
Baznīcas pirmsākumi meklējami 1752.gadā, bet celtniecības darbi sākās pēc gada. Tolaik tā tika dēvēta par skaistāko un greznāko dievnamu Latgalē, taču ar šodien baznīca pārsteidz ar krāšņumu un viļānieši pēc tās zvaniem var regulēt savus pulksteņus.
„Centrālajā altārī tā glezna, kas ir visaugstāk, liecina, kura svētā godam šī baznīca ir celta," skaidro Rinalds Stankēvičs.
Taču šī nav vienīgā glezna, ko cilvēku var skatīt galvenajā altārī, aiz šī mākslas darba slēpjas Dievmātes skulptūra un te var uzzināt, ka vairākos katoļu dievnamos mēdz būt attēli, kurus notiektos laikos atklāj skatam. Arī Aglonas bazilikā ir šāda Dievmātes Brīnumdarītājas svētglezna. Kā teic priesteris Stankēvičs, tad šādu divu darbu atrašanās vienā altārī ir saistīta ar kādu īpašu Dieva žēlastību, un šīs skulptūras vai svētgleznas īpašais statuss tiek uzsvērts ar to, ka notiektos dienas laikos tā tiek parādīta cilvēkiem.
Vēl īpašs ir krusts, kas atrodas nišā pa labi no galvenā altāra - fonā sarkana siena, kas izgreznota ar votām, jeb pateicības zīmēm un priekšā krucifikss ar Jēzus tēlu. Īpašs šis krusts kļuva pēc postošā ugunsgrēka, kas izcēlās baznīcā 1922. gada 13. maijā un pamatīgi izpostīja dievnama interjeru.
Latvijas Radio baznīcā viesojas ziemas pēcpusdienā, kad laukā sāk tumst un priesteris mudina aplūkot dārzu. Ejam garām svēto skulptūrām, akurātām dobēm un kailiem krūmiem. Var tik iedomāties, kāds ziedu krāšņums te redzams vasarā. Kādreiz dārzā augušas visas Latvijā selekcionētās rožu šķirnes.
Lai arī klosterī parasti cilvēkus no malas neielaiž, priesteris Stankēvičs ves pa askētisku gaiteni ar velvētiem griestiem un te iepazīstam klostera vēsturi: tas darbojies nepilnus simts gadus, tad ar Krievijas cara pavēli to slēdza, tad gandrīz simts gadus klosteris stāvējis tukšs. Otrā pasaules kara laikā gan krievu, gan vācu karaspēks te nodarīs postījumus, seko padomju gadi, kad klostera telpās ierīko skolas internātu un mācību klases.
Klostera kapelā atkal pārsteidz greznums, ar kādu te rotāts altāris, izrādās, agrāk tas atradies baznīcā.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X