Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone rāda vairākas kartītes, gan tepat Rīgā sūtītas, gan no Izraēlas, gan Kanādas, adresētas Žanim Lipkem un viņa ģimenei: tas ir tik viens neliels gabaliņš no stāstiem par izglābtajiem ebrejiem Otrā pasaules kara laikā. Skaudras, priecīgas un raibas epizodes es iegrāmatoju šajā raidījumā, kur Lipkes memoriāla darbinieces  stāsta par   suņu vilnas svīteri un tajā ieadītajām rūpēm un mīlestību, rāda vēstules, dienasgrāmatas un fotogrāfijas, kas bija izglābto ebreju un viņu glābēju  ģimeņu dārgumi.

Šķiet, šodien vairs nevajag  skaidrojumu, kas ir Žanis, īstajā vārdā, Jānis Lipke – cilvēks, kurš vienkārši humānisma vadīts, riskējot ar savu un savas ģimenes locekļu dzīvību Otrā pasaules kara laikā savā mājā Ķīpsalā, kur tagad ierīkots piemiņas muzejs, slēpa vai pārvietoja uz citiem slēpņiem ebrejus. Bet Žanis Lipke nebija vienīgais, kas veica šo cēlo misiju. Tādi bija daudzi latvieši: aizvien vēl nav zināms, cik daudz kara laikā šie glābēji zināja cits par citu. Ņemot vērā nedrošo situāciju tolaik, bija uzmanīgi jāvērtē, kuram var vai nevar uzticēties, teic muzeja darbinieces, tāpēc nereti vien īstā  patiesība atklājas tikai pēc daudziem gadiem.

Žaņa Lipkes memoriāla pētniece Maija Meiere-Oša atver pelēku kladi un stāsta par šoferi Kārli Jankoviču.

Holokaustā izdzīvojušais ebreju aktīvists Dāvids Zilbermans raksta, ka iespējams, tieši nacistu iebrukuma pirmajā laikā, redzot sinagogu nodedzināšanu, ebreju iznīcināšanu, vajāšanu un geto izveidošanu, Žanis Lipke nolemj glābt ebrejus. To, cik skarba bija ikdiena geto  iemītniekiem, liecina memoriāla krājumā saglabātā kartīte uz kuras rakstīts latviešu un vācu valodā: "Pārtikas kartīte žīdiem, izlietot no 22. februāra līdz 21. martam. 1943. gads"

Turpinot skatīt Lipkes memoriāla krājuma priekšmetus, Lolita Tomsone rāda fotogrāfiju no pagājušā gadsimta 50. gadiem - tajā smaidīgi cilvēki: Mihails Rage ar sievu un meitiņu un Žanis Lipke. Līdzās fotogrāfijai apbružāts kabatas pulkstenis, kas savulaik piederējis Mihaila tēvam, un Mihailam tas bijis klāt laikā, kad viņš tika ieslodzīts geto.

Nākamais krājuma priekšmets ir krēmkrāsas rupja adījuma džemperis. Var redzēt, ka tas ilgi valkāts un laika gaitā arī vietumis pairis. Silts, vienkāršs apģērba gabals, ko darinājusi Emīlija Ābele, kura ar džemperi vārda tiešā un pārnestā nozīmē vēlējusies sasildīt savu vīru pēc pārciestajām kara šausmām. Viņa ir vēl viens cilvēks, kuram ir tas gods ierindoties ebreju glābēju sarakstā. Par to stāsta Maija Meiere-Oša.