Stāsti par kādu zīmogu no senas mācību iestādes, par dzejnieka Viļa Plūdoņa ģērbšanās stilu un par rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša dzīves posmu Azerbaidžānā.

Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs iepazīstinās ar “Academia Petrina” zīmogu no 18. gadsimta otrās puses. Tukuma muzejs, atzīmējot 6. aprīlī rakstnieka Ernesta Birznieka- Upīša 150. jubileju, stāsta par viņa iemīļoto piena krūzīti un rakstainām Azerbaidžānas zeķēm, bet V.Plūdoņa muzejā uzzinām, kā dzejnieks ir kopis zābakus un cik ilgi vienu pāri valkājis.

“Academia Petrina” zīmogs

1775. gadā Jelgavā, jūnija beigās, Pētera dienā, ar pēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona rīkojumu atklāj akadēmisko ģimnāziju, ko nosauc hercoga vārdā “Academia Petrina”, jeb Pētera akadēmija. Gadu gaitā tā mainīja nosaukumus piedzīvojusi gan evakuāciju Pirmā pasaules kara laikā, gan ugunsgrēkus un tagad skolas namā kopš 1952. gada atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, kura ekspozīcijā glabājas viens vienīgs liecinieks par Pētera akadēmijas laikiem 18. gadsimtā – tas ir skolas zīmogs. Par to stāsta muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis.

Dzejnieka zābaki

Turpinot attālināto ceļojumu pa Zemgales muzejiem, piestājam Ceraukstes pagastā, kur Mēmeles upes krastos Viļa Plūdoņa dzimtajās mājās “Lejeniekos” ir iekārtots dzejnieka muzejs. Un te muzeja vadītāja Elīna Kūla-Braže datora monitorā rāda melnus ādas puszābakus, krietni un ilgi valkātus, bet labi saglabātus.

Koši rakstainas zeķes un apbružāta krūzīte

Nākamā pietura ir saistīta ar rakstnieka, tulkotāja un izdevēja Ernesta Birznieka-Upīša 150.dzimšanas dienu, kuras atcere bija 6. aprīlī. Tāpēc attālināti piestājam pie Tukuma muzeja, kura pārraudzībā atrodas Pastariņa muzejs – izveidots Tukuma novada Zentenes pagasta Dzirciemā lauku sētā “Bisnieki”, kur dzimis rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis. Un Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola stāsta par mīļām lietām, kuras agrāk piederējušas rakstniekam. Viena no tām fajansa krūzīte, no biežas lietošanas nobružāta, ar pabalējušu ziedu rakstu.

Nākamo priekšmetu rādot, muzeja vadītāja Agrita Ozola teic, ka Birznieka-Upīša mūžs ir bijis tikpat raibs un krāsains kā šīs zeķes, izadītas ar sarkanziliem un zaļi violetiem ornamentiem un rozā rozēm, un īpatnēji pieadītu papēdi, kā tādu piesi. Šo adījumu rakstnieks atvedis līdz no Azerbaidžānas, kur viņš nodzīvoja 30 gadus, strādādams par bibliotēkas vadītāju, vēlāk par naftas uzņēmuma ierēdni. Tur izveidoja grāmatu izdevniecību un arī pats rakstīja savus pirmos darbus.