Eglītes rotājumus un laimes cūciņu figūras lūkojam Rīgas Jūgendstila centrā, Jāņa Akuratera muzejā uzzinām, kā dzejnieks Ziemassvētkos iepazinies ar savu topošo sievu un ko rakstījis par Ziemassvētku kaujām 1916. gadā, bet Nacionālās bibliotēkas krātuvē klausāmies Marisa Vētras izpildījumā tik pazīstamo dziesmu "Reiz mežā dzima eglīte" ar neierastu tekstu.

Vai zinājāt, ka dziesma „Reiz mežā dzima eglīte” jau tika dziedāta pirmajā Latvijas brīvvalsts laikā un ka dzejnieks Jānis Akuraters ar savu sievu iepazinās Ziemassvētku vakarā, bet smalkas porcelāna cūciņu figūras bija ierasts svētku rotājums 20.gadsimta sākumā.

Pāvi,  pūces, ziedi, rūķi, eņģeli, mūzikas instrumenti, stikla krellīšu virtenes, grezni izšūtas kurpītes – ar šādām rotām, kas bija raksturīgas pirms vairāk nekā 100 gadiem, Rīgas  Jūgendstila centra dzīvojamā  istabā greznojas Ziemassvētku eglīte. Par koka zaros redzamajām mantām stāsta muzeja direktore Agrita Tipāne.

Tā kā laiks no Ziemassvētkiem līdz Vecgada vakaram tiek vadīts svinot, un cits citam vēlam labu gan mutiski, gan dāvanu viedā, Agrita Tipāne arī parāda  nelielas figūriņas, veidotas no biskvītporcelāna – tāda porcelāna, kas piešķir zīdaini matētu faktūru un izceļ veidojuma detaļas. Porcelāna eņģelīši un arī rukši, kas simbolizē labklājību, bagātību un veiksmi, šajā gada laikā bija iecienītas dāvanas un dekori interjerā.

Sivēns redzams arī kartītē, kas pieder pie nākamā stāsta – suns ar ruksi sniegotā laukā lok šampanieša atliekas no līdzās iztecējušas pudeles, ko pametuši gadumijas svinētāji. Uzraksts uz kartītes franciski vēsta – Laimīgu Jauno gadu! Šo apsveikumu 1913. gadā no Parīzes savai sievai Marijai  sūta  dzejnieks Jānis Akurāters – stāsta Jāņa Akuratera muzeja vadītāja Maira Valtere.

Turpinot skatīt Ziemassvētku stāstus, lūkojam Latvijas Nacionālās  bibliotēkas audiovizulālās lasītavas krājumu. Lasītavas vadītāja Zane Grosa ir izvēlējusies plates, kurās pagājušā gadsimta 30. gados ir ieskaņotas Ziemassvētku dziesmas.

Zināms, ka operdziedātājs Mariss Vētra starpkaru Latvijā bija populārs, arī pateicoties Rīgā dibinātajai skaņu plašu fabrikai „Bellaccord Electro”, kas ieskaņoja gana daudz viņa balss ierakstu. Tāda ir arī nākamā plate, par kuru stāsta Zane Grosa, bet pirms klausāmies dziesmu, platē ir ierakstīta dzeja, kuru runā aktieris Teodors Lācis.

Dziesma „Reiz mežā dzima eglīte”, kas  bija un ir tik populāra Krievijā, radās 1905. gadā, kad krievu muižnieku dzimtas pārstāvis – agronoms, biologsun muzikants-amatieris Leonīds Bekmans savai meitai nolasīja bērnu žurnālā atrastu  dzejoli „Reiz mežā dzima eglīte”. Viņš piesēdies pie klavierēm, nospēlējis melodiju, bet tā kā nepazinis notis, tad viņa sieva pianiste, Maskavas konservatorijas profesore Jeļena Bekmane-Ščerbina notis  pierakstīja.

1941. gadā  mums zināmo latvisko versiju ir atdzejojis dzejnieks un tulkotājs Eižens Mindenbergs, bet dziesmā, ko 20. gadsimta 30. gados ir iedziedājis Mariss Vētra, nav ne miņas par  bailīgo zaķīti, dusmīgo garām cilpojošo vilku un vectētiņu, kas eglīti cirtis…