Tikko ir nācis klajā rakstu krājums par Latvijas 19. gadsimta vēsturi, kas apkopo dažādu pētnieku referātus par laiku, ko mēdz saukt arī par garo gadsimtu. Kāda ir 19. gadsimta nozīme Latvijas valstiskuma veidošanās procesā un kādas vēl jaunas atziņas izdevies gūt, stāsta krājuma sastādītājs un atbildīgais redaktors, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Latvijas Vēstures institūta direktors Gvido Straube.

Metāla kroņi kā piemiņas zīme kapos

Kapu kultūra Latvijā ir tradīcijām bagāta. Esam jau stāstījuši par krustakokiem Latvijas ziemeļaustrumos, šoreiz pievērsīsimies metāla kroņu tradīcijai. Arī metāla kroņi tiek veidoti kā piemiņas zīme.

19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums ir laiks kādas neparastas kapu tradīcijas uzplaukumam. Paralēli dabiskajiem vainagiem īpaši ziemas periodā turīgāki cilvēki izvēlējās metāla kroņus un metāla kroņu vannas. Un ar turīgajiem cilvēkiem mēs šajā gadījumā saprotam latviešus. Metāla kroņu tradīciju piekopa arī vācieši, atsevišķos gadījumos tradīcijas objekti novēroti arī citu tautību pārstāvju kapiem, tomēr Latvijas teritorijā tā bijusi tipiska latviešu tradīcija. Laika gaitā secināts, ka tā bija izplatīta arī Igaunijas teritorijā, un kā Latvijas, tā Igaunijas gadījumā tā izteikta luterāņu konfesijas pārstāvjiem. Šai tradīcijai pievērsies vēsturnieks, dabas pētnieks un tūrisma speciālists Andris Grīnbergs.