Turbulenti laiki prasa steidzīgus risinājumus, taču konservatīvajam cilvēkam nav viegli pārkārtot savus paradumus, pat ja nepatikšanas jau min uz papēžiem. Tā varētu dēvēt arī šobrīd notiekošo klimata un dabas jomā.
Enerģētikas krīze pasaulē lika iepauzēt vienu otru klimata mērķi un pats klimata samits šogad tiek dēvēts par fiasko. Arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšana palikusi novārtā ekonomiskās krīzes, politiskā saspīlējuma un steidzīgi pieņemtu lēmumu dēļ. Kas paveikts un kas iekavēts nospraustajos mērķos vides aizsardzībā, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis, Latvijas dabas fonda priekšsēdētājs Andrejs Briedis un Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
"Šis karš, kas ir 24. februārī sācies, un tam ir ne tikai milzīga negatīvā ietekme uz cilvēkiem, bet tam ir ļoti liela mēroga ietekme uz dabu un klimatu, un tas noteikti ir notikums numur viens," aizvadīto gadu vērtē Jānis Rozītis. "
Šīs ietekmes, es noteikti domāju, ka izjutīsim mēs un Ukrainas iedzīvotāji vēl desmitgades - es domāju no piesārņojuma viedokļa cilvēki, kas dzīvo Ukrainā, un tai pat laikā, es domāju, arī mēs kā nosacīti tirdzniecības partneri. Tam ir liela ietekme uz klimata jautājumiem, arī tas ir, gribētu teikt, mērāms vairākās desmitgadēs,
jo gan lēmumos Eiropas Savienībā, gan globāli ir kaut kas palielinājies un skatīsimies, kā tas attīstīsies tālāk.
Šis tiešām ir tas skumjais notikums 2022. gadā, bet ir arī globāli bijuši divi ļoti nozīmīgi jautājumi starptautiski. Pirmkārt, tā ir Monreālas vienošanās, bioloģiskās daudzveidības samits, kur pirmoreiz vēsturē valstis vienojās par to, ka 30% no sauszemes jāvirza ar mērķi bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. (..) Un otrā lieta, kas, man liekas, starptautiski ir liels notikums ir vasara ar dabas atjaunošanas regulu Eiropas Savienībā, kas atkal ir pirmoreiz vēsturē, kur savā starpā vairākas valstis tiek aicinātas stingri mainīt likumdošanu, pievērsties bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai jau ar konkrētiem virzieniem, konkrētiem mērķiem."
Andrejs Briedis vērtē, ka gads bijis : diezgan drūmi mākoņains ar atsevišķām tādām sudraba vai zelta mākoņu maliņām", gan Latvijā, gan globāli.
"Par Latviju runājot, vēl joprojām sabiedrībā un politiķu vidū šķiet, nav izpratnes par dabas daudzveidības krīzi, ka tas notiek kaut kur tur ārā, ka tas mūs neskar, kā mēs varēsim tā mierīgi turpināt dzīvot tāpat, kā līdz šim," atzīst Andrejs Briedis.
Gada augs Latvijā 2023 - parastā purvpaparde
Latvijas Botāniķu biedrība par 2023. gada augu izvēlējusies parasto purvpapardi, tādējādi aicinot iepazīt slapjos mežus, purvus un citas pastāvīgi mitras vietas, kur atrodama šī suga.
Tā ir paparde, kura no visām paparžu sugām aug vismitrākajās slapjās vietās - tur, kur pavasarī ūdens var būt līdz pat ceļiem un tāda situācija mēdz būt arī vasarās. Var teikt, tā burtiski aug ārā no ūdens, un ne katram augam tas ir pa spēkam un arī ne katrai papardei – tā par izraudzīto šī gada augu saka biotopu eksperte un Latvijas botāniķu biedrības pārstāve Anete Pošiva-Bunkovska.
Latvijā ir zināmas 25 paparžu sugas un nezinātājam, skatoties uz parasto purvpapardi, šķiet, ka tā neatšķiras no citām dabā izplatītām papardēm – tādām pašam eglīšu formas gludām lapām uz tieva kāta, taču, kā skaidro Anete Pošiva-Bunkovska, šī paparde veido audzes. Ja dārzos vai sausās vietās augošās papardes veido rozetes, tad purvpaparde veido audzes, vasarā minētajās slapjās vietās tās zemi nosedz kā zaļš paklājs. Tuvākā radiniece tai ir plūkspaparde, taču tā aug sausās vietās.
Parastās purvpapardes sevišķums ir tās dzīvotnē un arī, kā teikts Latvijas botāniķu biedrības izplatītajā paziņojumā par gada augu, tad purvpapardei piemīt spējas uzsūkt smagos metālus, tāpēc pasaulē notiek eksperimenti ar tās pielietojumu notekūdeņu attīrīšanā. Par to stāsta Anete Pošiva-Bunkovska.
Kā allaž, izziņojot gada nominantu dabā, cilvēki tiek aicināti ziņot par konkrētā titula ieguvēja datiem. Arī šogad portālā dabasdati.lv ļaudis var ziņot par parastās purvpapardes novērojumiem. Lai arī augs ir parasts un izplatīts, tomēr dati var noderēt, skatot sugu izplatību, un īpaši tiek gaidīta informācija par parastās purvpapardes izmantošanu pārtikā un ārstniecībā. Tātad, ja jums ir zināmas senas vai arī ne tik senas receptes par šī auga lietošanu šādiem praktiskiem nolūkiem, tad rakstiet uz botāniķu biedrības e-pastu: botaniku-biedriba@hotmail.com.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (4)
Ierēdne taisa publisku farsu! Spēlē komēdiju. Turklāt apmaksātu.
"..Un tajā brīdī, kad mēs pieņemam valstī lēmumus par to, kāds tad būs šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas režīms, kādi būs noteikumi, tad no dabas vērtību viedokļa bieži vien šiem nosacījumiem būtu jābūt krietni stingrākiem, lai šīs dabas vērtības pasargātu. Bet tā kā mums ir jāpieņem kompromiss, jāsaskaņo šie noteikumi ar citiem sektoriem, ar IEDZĪVOTĀJIEM, tad bieži vien tie kompromisi ir tādi, kas ne īsti apmierina īpašniekus, vai NOZARES (!!), ne īsti apmierina dabas sargus.
.. Mums ir uzstādījums – izvērtējiet, kur un kā mēs Latvijā noteiksim papildus aizsargājamās teritorijas, lai šos te 30% sasniegtu, kas mums ir jādara ESOŠAJĀ AIZSARGĀJAMO TERITORIJU TĪKLĀ, LAI SAGLABĀTU TUR ESOŠĀS VĒRTĪBAS, KAS MUMS IR JĀDARA – kurām sugām un biotopiem – mums ir jāiesniedz Eiropas Komisijai ziņojums – lai mēs līdz 2030.gadam sasniegtu UZLABOJUMUS 30% SUGU un BIOTOPU(!). Un tad, ņemot vērā visu to fonu, un liekot to visu kopā un analizējot, kas ir tās lietas, kas šobrīd apdraud atsevišķas sugas vai atsevišķus biotopus, tad mēs savā pusē saprotam, ka mēs NESPĒSIM līdz šim te 2030.gadam sasniegt JEBKĀDUS UZLABOJUMUS, ja globāli, VISMAZ VALSTS LĪMENĪ MĒS NEMAINĪSIM ESOŠO PRAKSI gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā. PIKNĪGI NEKO TUR NEMAINOT, MĒS VARAM AIZMIRST PAR SASNIEGUMIEM UN UZLABOJUMIEM. Mēs varam ieguldīt projektu naudas, projektu finansējumus, vai kaut kādus..atsevišķās vietās uzlabotu stāvokli, vai nepieļautu, ka vēl vairāk pasliktinās, bet BEZ KAUT KĀDĀM IZMAIŅĀM VALSTISKĀ LĪMENĪ, MĒS NESPĒSIM ŠOS TE SASNIEGUMUS PANĀKT.”
Un tagad paklausieties šo amnēzijas skarto Dabas aizsardzības departamenta direktori Strodi un viņas sakrālos vārdus – “ja mēs nemainīsim esošo praksi” – realitātē, pavisam reālā praksē. Nupat Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plāna apspriešanas sanāksmēs. Absolūta pretdarbība tam, lai jebkādā veidā esošo praksi mainītu. Atklāta pretdarbība saimnieciskās darbības pārtraukšanai meža gaļas ieguvē valsts nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā, kas paredzēta sugu un biotopu aizsardzībai, sabiedrības rekreācijai, tūrismam un atpūtai.
Ak, svētā mocekle, DAP ierēdne Strode un vēl lielāka apzinātas kaitniecības politikas dabai veicinātāja VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Vilkaste!! Jūsu pienākums ir cīnīties, lai esošo praksi mainītu. PIENĀKUMS! Šobrīd jūs atklāti demonstrējat, ka darbojaties ekonomisko grupējumu labā, un jums atrodoties savos amatos, Latvija var sagaidīt vienīgi tiesvedības no EK.
---Dabas daudzveidības samazināšanās notika arī bez Ukrainas kara palīdzības. Nav saprotams, kādēļ piesaukt Ukrainu. Pastāv fundamentāla pretruna starp cilvēces klātbūtni un dabas daudzveidību. Statistiski vidējais cilvēks, kas dzīvo pilsētā grib ēst gaļu, bet negrib redzēt, kā tos dzīvniekus kauj nost. Tas jāsaprot, kā līdzība.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!
Draugiem.lv Facebook Twitter