Kamēr Dž. Veba teleskops sūtīja attēlus ar vistālākajām galaktikām un NASA mācījās novirzīt asteroīdus, tikmēr Zemei tuvajā orbītā radās saspīlējums starp lielvarām Ukrainas kara ietekmē. Tehnoloģijās bijis izrāviens, kas bruģē ceļu misijām uz Marsu un no jauna aicina atgriezties uz Mēness. Cik aktīvs, rosīgs un dažubrīd arī visai vētrains bijis 2022. gads kosmosa izpētē un kā karš Ukrainā ir ietekmējis starptautiskās attiecības kosmosā vērtē astronomijas entuziasti Ints Ķešāns, Raitis Misa un Anna Gintere.

Satelīti palīdz noteikt ilgtermiņa pārmaiņas

Jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem ar satelītu palīdzību ir iespējams novērot un izmērīt izmaiņas uz Zemes. Droši vien daudzi ir izmantojuši internetā programmu „Google Earth”, kur var aplūkot mūsu planētu gan no putna lidojuma, gan no kosmosa, taču satelītnovērojumi sniedz datus, kā klimats maina Zemi, kā kust ledāji, kā mainās ūdens līmenis, kur samazinās mežu platības utt.

Dati, kas saņemti no mākslīgajiem Zemes pavadoņiem, palīdz gan ilgtermiņā  noteikt klimata pārmaiņas, gan arī ikdienā prognozējot laika apstākļus. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā izmanto datus, kas iegūti no Eiropas kosmosa aģentūras aparātiem. Par to stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu analītiķis Viesturs Zandersons.

Skatot ilgtermiņā un globālā mērogā satelītu iegūtos datus, var redzēt, kā, piemēram, pēdējo 14 gadu laikā ir cēlies ūdens līmenis pasaulē, vidēji ik gadu   tas pieaug par 3,2 mm gadā, taču dažās vietās, piemēram, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, kur ir daudz nelielu salu, temps bija trīs vai četras reizes ātrāks, kamēr citās okeāna daļās jūras līmenis gandrīz nav mainījies