Ko nozīmē būt mātei šajā gadsimtā, vai zināšanas, eksperti un kopiena palīdz vai apgrūtina vecāka lomu un, vai kā sabiedrība vispār esam pelnījuši sievietes, kas veic šo neatsveramo darbu – nes pasaulē mazuļus un audzina tos. 

Veram vaļā nesen aizstāvēt disertāciju, kas pievēršas 21. gadsimta mammām. Komunikācijas zinātnes doktore Elza Lāma pētījusi mātišķību šodien – laikā, kad ģimenes dzīve nonākusi starmešu gaisā sociālo mediju dēļ un mātes pienākumus, lomu, funkcijas un sniegumu var vērtēt nu jau plašas sabiedrības grupas.

Skaidrojam arī to, kāpēc līdz šim bijusi atstāta novārtā menopauzes pētniecība. Cilvēks ir vienīgais zīdītājs, kurš nerada pēcnācējus visa mūža garumā. Menopauze ir unikāls process, jo no evolūcijas viedokļa raugoties – nav skaidra pamatojuma, kāpēc sievietes pēc auglības perioda beigām turpina ilgi un kvalitatīvi dzīvot. Taču šis visai ilgais periods sievietes dzīvē 20. gadsimta medicīnā tika atstāts novārtā un tikai pēdējās desmitgadēs pētnieki sākuši noietni pievērsties menopauzes stāvokļu un veselības risku izpētei. 

Bet stāstījumā par kādu sevis izvēlētu īpašu grāmatu šoreiz klausītājus uzrunā ķīmiķis Eduards Baķis.