Tuvojoties nu jau ikgadējam Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmu forumam “5G Techritory”, raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par 5G tehnoloģijām: gan par to, kā mums veicas ar šo tehnoloģiju ieviešanu un kā izskatāmies un pasaules fona, gan arī par to, kādi pētnieciskie jautājumi saistībā ar 5G tehnoloģijām interesē kā pašmāju, tā arī pasaules zinātniekus. Raidījumā diskutē AS "Elektroniskie sakari" Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš, Latvijas mobilā telefona LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis un Rīgas Tehniskās Universitātes profesors un Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns Jurģis Poriņš.

"Pēc tāda zināma burbuļa par to, ko tas viss dos un kas tas viss tik nebūs, es domāju, ir iestājies daudz praktiskāks dzīves posms, kur daudzas kompānijas strādā pie šo tehnoloģiju pielietošanas, gūt savu pirmo pieredzi. Saistībā ar to arī mēs esam izvēlējušies “5G Techritory” foruma šī gada tēmu, un proti, tā ir piecu tehnoloģiju pirmā darbības gada pieredze globālā pasaulē," norāda Neils Kalniņš.

Forumā speciālisti no dažādām kompānijām, zinātniski pētnieciskām institūcijām un arī valdībām pārrunās, kādas ir sekmes pirmo gadu pielietojot 5G tehnoloģijas.

"Latvijai vispār parasti ar mobilām tehnoloģijām klājās ļoti veiksmīgi. Latvijas iedzīvotājs ir viens no dūšīgākajiem mobilo tehnoloģiju lietotājiem pasaulē. Mums priekšā ir tikai somi, mēs esam otrā vietā pasaulē pēc tā, cik vidēji mēnesī viens iedzīvotājs savā viedtālrunī lieto mobilo internetu.

Tā ka mēs esam numur divi, sudraba medaļa, ja tā var teikt, ja tāda disciplīna pastāvētu," skaidro Ingmārs Pūķis. "Gan iedzīvotāju dūšīgi lieto, gan arī tās tehnoloģijas nāk salīdzinoši strauji. 5G raidītāji Latvijā ir jau no pagājušā gada, tā kā ir kaut kāda zināma, nu praksi un pieredzi jau ir parādījusies."

Latvijā ir pirmās 5G stacijas, pirmie lietotāji, arī pasaulē standartizācijas process vēl turpinās, darbs pie tā, kāds būs 5G vēl turpinās. Ir pirmie rezultāti.

"Pētniecībā aktīvi notiek 5G, piepildīšana ar saturu. Mēs mēģinām atrast jaunus risinājumus, lai uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti.

Tas ir galvenais mērķis, un tādēļ tiek radīti gan jauni sensori, gan jauni sensoru tīklu risinājumi, kas nestu labumu tieši cilvēkiem, vai tā būtu veselības aprūpe, vai tas būtu transports, kas padarītu drošākus mūsu ceļus," atzīst Jurģis Poriņš.

"Tajā skaitā arī mēs meklējam risinājumus, kā, piemēram, tajos apvidos, kur 5G nav pilnvērtīgs, bet ir infrastruktūra, balstīta uz optiskajām šķiedrām, panākt tautsaimniecībai izdevīgākus risinājums, kā pagarināt, tīklu un tā, lai arī individuālie lietotāji saņem pilnvērtīgu pakalpojumu."

Tehnofobija - aizdomas un bailes par jaunajiem tehniskajiem risinājumiem

Lai gan dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, jēdziens “5G” vēl salīdzinoši nesen izsauca vētru sociālajos medijos un neskaitāmu viedokļu apmaiņu. Kamēr vieni centās skaidrot, kas tad 5G ir un kāpēc no tā nevajag baidīties, citi pārliecinoši runāja par 5G kaitīgumu. Aizdomas un bailes pret tehniskiem risinājumiem nav jauna 21. gadsimta parādība, bet tieši sociālie mediji mums palīdz labāk ieraudzīt gan bailes, gan cilvēku attieksmi. Kad un kāpēc šādas bailes ir radušās un kāpēc ar zinātnieku argumentiem reizēm nepietiek, lai tās mazinātu.

„Šīs vēsturiskās sarunas ir vismaz 300-400 gadu vecas, no 17. gadsimta, kad tika demolētas manufaktūras tekstila nozarē līdz punktam, kad 1727. gadā tika pieņemts Anglijā likums, ka cilvēki, kas demolē šīs iekārtas, tiek sodīti ar nāvi. Mēs noteikti neesam pirmie, kas par šo jautājumu domā," skaidro pilsētplānotājs, VEF inovāciju apkaimes vadītājs Viesturs Celmiņš.

Viņš norāda, ka  ir neartikulētās bailes - katram ir piesardzība un trauksme, kā spēsim orientēties, izmantojot jaunas tehnoloģijas, otrs līmenis - cilvēki nebaidās no šīm ierīcēm, bet labi saprata, ka tās viņus padara par bezdarbniekiem un viņus izstumj no vērtību ķēdes.

Salīdzinoši Celmiņš min, ka mūsdienās cilvēki nebaidās no automātiskajām norēķinu kasēm vai robotiem, kas uzkopj grīdu, bet labi saprot, ka tie var aizvietot viņu darba vietā.

Svarīgi paturēt prātā, ka abas šīs parādības – gan neartikulētās, gan artikulētās bailes – mēs piedzīvojam visu laiku. Arī cirvis, kruķi vai spieķi ir tehnoloģijas, kas parādījušās dažādos vēstures posmos, sniegušas cilvēka ikdienai jaunu pienesumu, un ar tām bijis nepieciešams iemācīties sadzīvot. Tāpat šobrīd, piemēram, aptiekā varam būt izvēles priekšā, kādu termometru atkarībā no tehniskās sarežģītības izvēlēties. Stāstu turpina Viesturs Celmiņš, skaidrojot, ka ir trīs vispārīgi veidi, kā nošķiram tehnofobijas pakāpi attiecībā uz cilvēku.

Šobrīd sociālo mediju laikmetā aizvien pamanāmāks kļūst tas, ka cilvēki par vieniem un tiem pašiem jautājumiem var pārstāvēt radikāli atšķirīgus viedokļus arī radu un draugu lokā, un, protams, tas izteikti redzams, apmeklējot komentāru sadaļu ziņām interneta portālos. Viesturs Celmiņš runā par zināšanu higiēnu, ko vērts piekopt, jo milzīgajā informatīvajā jūrā patiešām iespējams apmaldīties.

„Katrs lasa, ko viņš grib, un liek, ko viņš grib savos sociālo ziņu portālos. Tas rada lielu Bābeles sajūtu, katrs runā no sava skatu punkta un ar savu izpratni, un patiesību,” norāda Celmiņš. 

Runājot par tehnoloģiju attīstību, viņš iesaka skaidro, ko šīs tehnoloģijas praktiski dod vai dos nākotnē.

5G ir tikai viens gadījums starp daudziem citiem, kad scenāriji attiecībā uz tehniskiem jauninājumiem ir bijuši līdzīgi. Viesturs Celmiņš norāda, ka būtiski ir tas, no kādiem kanāliem gūstam informāciju, un vai gadījumā šī informācija vairāk pauž emocijas, nevis faktus, kā arī izceļ atsevišķus gadījumus, nevis atspoguļo kopējās tendences. Taču arī tad, ja rūpīgi visam sekojam līdzi, tāpat ikviens varam būt ievainojams un nonākt sazvērestības teoriju un viltus ziņu valgos.