Adatainie akmeņi - par tādiem varētu dēvēt vienu otru sukulentu pārstāvi, kuri pirmajā mirklī tik tiešām vairāk atgādina akmeni nekā augu. Taču sukulento augu daudzveidība ir milzīga - to vidū gan šādi viltus akmeņi, gan lieli skaisti ziedoši krūmi. Kā kaktusi un citi sukulentie augi pielāgojas gariem sausuma periodiem? Kas ir supersukulenti un kādi fizioloģiskie procesi notiek šajos augos svilinošā saulē? Kādi dzīvnieki apdzīvo šīs mazās tuksneša oāzes un kuram garšo kaktusi, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja Zane Purne un Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.
Ūdens pasaule Baltijas jūras dzelmē
Oktobrī kā mēneša muzeja apmeklējumu esam izvēlējušies Dabas muzejā Baltijas jūrai veltīto izstādi "Ieskaties Baltijas jūrā. Fotoizstāde "Baltijas dziļjūra" un Latvijas Nacionālā dabas muzeja kolekciju priekšmeti".
Turp devāmies, lai paklausītos viena pudeļdeguna delfīna dzīvesstāstu, tuvāk iepazītu Baltijas jūrā visbiežāk sastopamo medūzu - ausaino aurēliju - un uzzinātu, ka arī mūsu jūrā ir sastopami rifi.
Izstādē ir apkopotas Baltijas jūras zinātnisko ekspedīciju laikā uzņemtās fotogrāfijas un attēlos redzamos bezmugurkaulniekus, zivis, aļģes un dzīvotnes papildina Latvijas Nacionālā dabas muzeja krājuma priekšmeti, piemēram, Atlantijas lasis, jūras dzeloņgalve, akmeņplekste, invazīvā suga Ķīnas cimdiņkrabis, aļģe pūšļu fuks, gliemenes un citi. Tāpat te var redzēt ūdensputnu izbāžņus un izstādes lielāko eksponātu - pudeļdeguna delfīna skeletu.
Zemūdens ainavas un fonā dzirdamās skaņas ļauj ne tikai iepazīt Baltijas jūras dzīles, bet vairāk iejusties šajā zemūdens pasaulē. Latvijas Nacionālā dabas muzeja komunikācijas nodaļas vadītāja Inta Lange norāda, ka Baltijas jūra nepieder pie tām dziļākajām pasaules ūdenstilpēm, tās dziļums ir ap 55 metriem, bet krāšņas ainas, kas redzamas izstādē eksponētajās fotogrāfijās, jūras pētnieki ir uzņēmuši 25 metru dziļumā un iepazinuši zemūdens sēkļus, kur čum un mudž dzīvas būtnes.
Izstāde būs atvērta līdz 2024. gada decembra beigām, un ikviens tur var iepazīt Baltijas jūru, apskatīt tās dzīvās radības, kuras, peldot vai braucot ar laivu vai kuģi, nav iespējams ieraudzīt.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
---Tuksneša kaktusi sūc no augsnes ārā ūdeni ar 20 atmosfēru spēku, tomēr mums pierastie ozoli to pašu dara ar 40 atmosfēru spēku.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X