Norises dabā mēs redzam ik dienu, taču šie novērojumi kalpo ne tikai, lai sekotu līdzi laika apstākļiem un gadalaiku maiņai. Novērojumi palīdz arī zinātnei sekot līdzi cikliskumam un izmaiņām dabas procesos. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties dabas vērošanas zibakcijā Viena diena Latvijā 30. aprīlī, iesūtot zinātniekiem sezonālo dabas norišu attēlus. Par akciju stāsta zibakcijas koordinatore Latvijas Universitātes vadošā pētniece  Gunta Kalvāne.

Gunta Kalvāne skaidro, ka zibakcijas mērķis ir fiksēt dabas novērojumus vienā konkrētā dienā. Tas būs 30. aprīlis, jo arī pagājušajā gadā zinātnieki aicināja sūtīt fotogrāfijas tieši šajā datumā.

"Zibakcijas mērķi ir pievērst sabiedrības uzmanību norisēm dabā, būt vērīgiem. Otrs - palīdzēt zinātniekiem," norāda Gunta Kalvāne. 

"Jūsu iesūtītas fotogrāfijas ļaus salīdzināt reģionālās atšķirības Latvijā," turpina pētniece. "Lai arī mums šķiet, ka Latvijas teritorija ir mīļa un neliela, tad attiecībā uz pavasari,

fenoloģiskās fāzes, kā lapu plaukšana vai ziedēšana Kurzemes piekrastē un, piemēram, Alūksnes augstienē vai Vidzemes augstienē var atšķirties par 2-3 nedēļām. Kas ir tādai teritorijai ievērojamas atšķirības."

"Otrs - mēs arī pagājušajā gadā mēģinajām izstrādāt fenoloģisko modeli, kas ļauj prognozēt, kurā dienā varētu iestāties labības pļaušanas sākums, kad būs gatava labība, kad nogatavosies āboli, kas augļkopībā ir svarīgi. Tādā modelī, balstoties uz gaisa temperatūru, nokrišņiem un citiem parametriem, mēs varam prognozēt. Lai prognozes pārbaudītu, būtu nepieciešami dati," stāsta Gunta Kalvāne.

Jau pagājušajā gadā zinātnieki izmantoja fotogrāfijas. Bet pagājušā gadā pavasaris iestājās relatīvi vēlu, tāpēc fenoloģiskais modelis vēl jāmāca, jo ekstrēmi agros vai vēlos pavasaros modelim ir tieksme nedaudz pārspīlēt - pateikt, ka lapas plauks agrāk vai vēlāk. Izmantos šogad iegūtos datus, lai modeli uzlabotu.

Iedzīvotāji aicināti nofotografēt tuvplānus, vislabāk dienvidu pusē novietotos zarus acu augstumā parastajai ievai, āra bērzam un mājas ābelei. Norādot apdzīvotas vietas koordinātas vai arī apdzīvotas vietas pasta indeksu, lūgums atsūtīt minēto augu sugu fotogrāfijas saziņas vietnē WhatsApp 27104440 vai uz e-pasta adresi gadalaiki2021@gmail.com.

Akcija ar mērķi glābt krupjus pavasarī

Pavasarī, līdz ar gaisa temperatūras iesilšanu, no ziemas miega mostas arī krupji. Tie dodas tālāk no ziemošanas uz nārsta vietām, taču bieži šajā ceļā iet bojā zem auto riteņiem, tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus ziņot par novērotām krupju migrācijas vietām un pieteikties par brīvprātīgajiem, palīdzot krupjiem šķērsot ceļu. Par akciju stāsta un ar krupju dzīvesveidu iepazīstina Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti Baiba Ralle un Vilnis Skuja.