Kosmosa jomā šobrīd neapšaubāmi savu zvaigžņu stundu piedzīvo Zemei tuvāk esošā planēta Marss. Aizvien jauni pētījumi atklāt pārsteidzošus faktus par šīs planētas vēsturi un apstākļiem šobrīd, bet jaunas misijas gatavo ceļu cilvēka pirmajiem soļiem uz Marsa. Ko jaunu esam uzzinājuši un cik ilgi vēl atlicis, lai varētu spert Nila Armstronga vārdiem sakot "mazos soļus cilvēkam, bet lielos lēcienus cilvēcei" arī uz Marsa, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro astronomijas entuziasti un IT speciālisti Ints Ķešāns un Raitis Misa.

Ektrēmie klimatiskie apstākļi Zemes vēsturē

Klimata pārmaiņas un globālā sasilšana cilvēka rīcības rezultātā ir labi zināmi jēdizeni mūsdienās. Vēsturiski gan daudzi procesi mēdz atkārtoties un izskatās, ka ekstrēmi klimatiskie apstākļi Zemes vēsturē jau ir piedzīvoti. Ko par tiem zinām un kā pašreizējais klimats izskatās uz agrāko ekstrēmo fona?

Varētu teikt, ka pats Zemes veidošanās process ir bijis viens liels klimatiskais ekstrēms. Brīdī, kad Zemes priekštece senatnē sadūrusies ar citu planētu Teju, no Zemes atdalīta liela daļa masas, bet Zeme, saplūstot ar Tejas kodolu, pilnībā izkususi. Tātad savā veidošanās vēsturē Zeme pat līdzinājusies Saulei. Šo lappusi ar ārkārtīgi seno stāstu pāršķiram un pievēršamies tiem ģeoloģiskajiem periodiem, kad uz Zemes jau pastāvējušas dzīvības formas. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors, Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Ervīns Lukševičs, runājot par pēdējiem pusmiljards gadiem Zemes vēsturē, vispirms izšķir četras ekstremāla aukstuma epizodes.