6. martā Rīgā norisināsies ģeotelpiskiem risinājumiem veltīta konference. Runa ir par kartēm, bet šodien kartes nav vairs tikai līdzeklis, kas palīdz orientēties un iezīmē robežas. Dažādu ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju lietojums mūsdienās ir gana plašs un daudzās jomās tās var sniegt ekonomiskus ieguvumus, piemēram, labāk organizējot dažādas piegāžu ķēdes vai pakalpojumu sniegšanas tīklus. Kas aktuāls un kādi izaicinājumi šajā jomā, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Ģeogrāfiskās informācijas sistēmu biedrības valdes loceklis un Latvijas valsts mežu Biznesa sistēmu risinājumu direktors Māris Kuzmins un karšu izdevniecības "Jāņa sēta" valdes loceklis Ģeotelpisko risinājumu biznesa virziena vadītājs Mareks Kilups.

Ģeodēzistu veikto mērījumu nozīme

Varētu likties, ka zemeslodei jau visu esam izmērījuši un noskaidrojuši. Bet tā nebūt nav, un tieši ģeodēzistu ikdienas darbs lielā mērā paiet, veicot Zemes mērījumus, un tas ietekmē tālāk citas nozares.

Ģeodēzistu mērījumu sakarā būtiski paturēt prātā divus terminus – ģeoīds un elipsoīds. Ģeoīds ir ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajai formai. Ģeoīda virsma raksturo jūras līmeņa turpinājumu zem kontinenta, šī virsma ir neregulāra un nedaudz viļņota. Līdz ar to Zemes formas aprakstīšanai izmanto vēl vienu terminu – elipsoīdu. Tas ir matemātiski aprēķināts modelis, kas raksturo zemeslodes figūru. Starpība starp elipsoīdu un ģeoīdu Latvijas teritorijā mainās aptuveni par astoņiem metriem, un to iespaido gravitācijas spēki. Kāpēc šos mērījumus ir tik svarīgi iegūt, stāsta Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta direktors un vadošais pētnieks Gunārs Silabriedis.