Zivju un dažādu jūras produktu audzēšana akvakultūrās jeb zivjaudzētavās nu jau ir ierasta prakse. Un samazinoties zivju krājumiem jūrās un okeānos, Eiropas Savienības zivsaimniecības politika ir vērsta uz akvakultūru attīstību. Tomēr zivju audzēšana ir sarežģītāka nekā sākotnēji šķiet. Kā mākslīgos apstākļos iegūst zivju ikrus, mazuļus un kā tās izaug, un ko par zivju audzēšanu ārpus ierastās vides mēs vēl nezinām, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta zinātniskā institūta "Bior" zivju audzētavas „Tome” vadītājs Ivars Putviķis.

Zivis ēdam pārāk maz. Tajās ir daudz vērtīgu uzturvielu

Zivis parasti uz mūsu pusdienu šķīvjiem nonāk retāk. Kādam negaršo, citam nepatīk aromāts, statistika par zivju patēriņu Latvijā liecina – zivis ēdam pārāk maz. Tomēr zivīs ir atrodamas daudz vērtīgas uzturvielas un tās būtu grūti aizvietot ar citiem pārtikas produktiem.

Dažkārt gadās tā – tas, kas ļoti garšo, itin nemaz nav veselīgs, bet tas, kas satur daudz vitamīnu un citu derīgu vielu, nepatīk garšas ziņā. Neatkarīgi no tā, vai esam veģetārieši, vegāni vai varbūt zivis neiet pie sirds tāpēc, ka tās ilgāk jāpagatavo, tāpat būtu gana lietderīgi zināt, kas zivīs tik vērtīgs. Tas ļautu saprast ne vien zivju nozīmi, bet dotu iespēju meklēt alternatīvus veidus būtisku uzturvielu uzņemšanai arī tad, ja zivi cept nepavisam negribas. Kādu labumu zivis mums dod un cik daudz tās vajadzētu ēst, stāsta internās medicīnas ārste, uztura speciāliste Dace Trumpika.

Pētniecība pasaulē aktīvi noris attiecībā uz omega taukskābju labvēlīgo ietekmi uz galvas smadzeņu darbību. Bet Dace Trumpika atgādina jau zināmu patiesību, ka visa pamatā ir mērenība. Līdz ar to – kotlešu un karbonāžu šķīvis katru dienu cilvēkam nebūs nepieciešams, un tas pats sakāms arī par citiem produktiem. Nepārspīlēsim ar zivju eļļas litriem vai pašām zivīm, bet neaprobežosimies tikai ar brokoļiem vai riekstiem.