Makroaļģes jūras pludmalē cilvēkiem parasti liek saraukt degunu, taču biologi un ķīmiķi uzskata - aļģes ir neizmantots resurss mūsu dabā. Sākot ar kosmētiku un ārstniecību, beidzot ar lopbarību un iepakojumu - aļģes ir universāls augs, kuram ir plašs pielietojums.

Zināmais nezināmajā sarunas dalībnieki: Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas insitūtūta vadošais pētnieks, ķīmijas zinātņu doktors Oskars Bikovens un Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Bārda.

Raidījumā arī krāsains un aizraujošs stāsts par gļotsēnēm. Rozā, dzeltenas, sarkanas, zaļas, zilas - visādu nokrāsu piciņas, bumbiņas, starainas un žuburainas - tik dažādas un neparastas gļotsēnes ik gadu piesaista arvien vairāk interesentu uzmanību.

Zināmais nezināmajā sarunu biedrene Vija Simansone par gļotsēnēm sāka interesēties pirms pāris gadiem un nu jau viņa nosaka gļotsēņu izskatu un to piederību konkrētai sugai ar mikroskopa palīdzību. Agrāk šo organismus pieskaitīja pie sēnēm, jo tās veido sporas, bet tās spēj arī pārvietoties.

Pasaulē kopumā ir atklātas vairāk kā 900 gļotsēņu sugu. Viena no zināmākajām gļotsēņu popularizētājām ir Jūlita Kluša pirms diviem gadiem Latvijas Televīzijas sižetā stāstīja, ka Latvijā ir zināmas 160 sugas. Pateicoties interesei par šiem organismiem, ir pieaudzis jaunatklātu sugu skaits. Vija Sīmansone teic, ka nu jau ir zināmas 196 sugas.

Vija arī atver klēpjdatoru un rāda man košas attēlus ar gļotsēni kura izskatās kā zilganas ogas dzeltenos kātos. Pateicoties šim izskatam gļotsēnes tikusi pie nosaukuma - Vīnogķekaru badhāmija. Gļotsēnes var atrast jebkurā gadalaikā, protams ziemā jārēķinās, ka tās dus zem sniega segas. Īstens gļotsēņotājs ir bruņojies ar lupu, fotoaparātu un vērīgu aci, bet kā teic Vija Sīmansone, nav jābūt ekspertam, lai pamanītu tās biezāk sastopamās un lielākās sugas mūsu mežos, piemēram vilkpienaines, kas atgādina mazus pūpēdīšus vai ragansviestu, kas izskatās kā dzeltens porolona kažociņš uz kritalas.