Cianobaktērijas reiz apgādāja planētu ar skābekli, bet to pēcteči - zilaļģes - rada kaitējumu Baltijas jūras ekosistēmai. Jau sen runājam par to, ka Baltijas jūra aizaug ar aļģēm un to ziedēšanas laikā daudzviet ūdens kļūst zaļš. pie vainas lielā mērā ir tas, ka jūrā nonāk pārāk daudz barības vielu - slāpeklis un fosfors. Turklāt jaunākie pētījumi lieks domāt, ka Baltijas jūras centrālā daļa slāpekli uzņem ātrāk nekā jebkurš cits reģions pasaulē. Vai tā ir, kāda ir aļģu divējādā daba un kā cilvēka darbība veicina to vairošanos, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktors vadošais pētnieks Juris Aigars un šī institūta zinātniskā asistente doktorante Ineta Liepiņa.

Aļģes var izmantot arī pārtikā un enerģētikā

Ne reti jūras malā var ieraudzīt akmeņus, kas apauguši ar zaļiem, mīkstiem matiem - tās ir ulva aļģes, kuras zinātnieku interesi piesaista ar savā vērtīgajām īpašībām un kuras var izmantot gan pārtikas, gan ķīmiskajā rūpniecībā, kā arī enerģētikas ieguvē.

Ne reizi vien šajā  raidījumu ciklā esam runājuši par ēšanas un saimniekošanas paradumiem, lai nākotnē, pieaugot cilvēku skaitam uz mūsu planētas, visus varētu nodrošināt ar pilnvērtīgu pārtiku un vienlaikus saglabātu ekoloģisku līdzsvaru starp  apkārtējo vidi  un cilvēkiem. Jau esam stāstījuši par mākslīgo gaļu, kukaiņiem pārtikā, nu kārta ir pienākusi aļģēm. Kaut gan tas nav īsti korekti - saukt šīs jūraszāles par jaunumu pārtikā, jo  veikalu plauktos  jau ilgstoši var redzēt jūras kāpostus, pārtikas  produktu, kas  iegūts no brūnaļģēm - laminārijām. Tā kā pasaulē ir zināmas aptuveni 30 tūkstošiem aļģu sugu, šoreiz stāsts par zaļaļģēm, to vietu dabā, to audzēšanu un  īpašībām.  

Zaļo jūras aļģu pasuga - ulva aļģes - mums ir pazīstamas  pēc izskata. Ja kaut reizi esam bijuši  Baltijas jūras krastā un tur redzējuši akmeņus, kas apauguši gariem, zaļiem, mīkstiem matiem, tad ziniet, ka šie mati ir minētās aļģes. Vairāk par intervijā stāsta Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta pētniece, doktore Karīna Bāliņa.

Karīna Bāliņa ir viena no speciālistēm, kas iesaistījusies  starptautiskās sadarbības programmā "Rītdienas jūras labība", lai kopā ar citiem zinātniekiem no 28 valstīm piedalītos pētniecības projektā, kura mērķis ir  veicināt jūras aļģu potenciāla izmantošanu Eiropā. Ir izpētīts, ka zaļo jūras aļģu pasuga - ulva - ir vērtīgs produkts gan pārtikā, gan enerģētikā. Kā pārtikas sastāvdaļas ulva aļģes ir bagātas ar olbaltumvielām, ogļhidrātiem, antioksidantiem un šis aļģes var audzēt gan sauszemes, gan jūras apstākļos. Ulva var saražot vairāk biomasas uz kvadrātmetru nekā sauszemes augi, šīs aļģes arī  kalpo kā  aizsargs ūdenstilpju aizaugšanai.