Iespēja nejust sāpes operācijas laikā, labojot zobus vai veicot kādu citu invazīvu manipulāciju, tā ir dāvana, ko cilvēce var baudīt tikai pēdējo simts gadu laikā. Pateicoties anestezioloģijas attīstībai, mūsdienās varam veikt operācijas, par kurām agrāk neuzdrīkstējās pat sapņot, mūsdienu medicīna nav iedomājama bez anestezioloģijas. Kādi ir anestēzijas veidi, ko zinām par šo teju brīnumaino līdzekli, kas ļauj mierīgi gulēt, kamēr ķirurgs veic savu darbu, kā uz to reaģē cilvēka organisms un kāds ir anestezeologa darbs operāciju zālē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un reanimatoloģijas klīnikas vadītājs, Rīgas Stradiņa Universitātes Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras vadītājs profesors Indulis Vanags.

Sāpju veidi, to novērtēšana un sāpju ārstēšana

Sāpes vairumam cilvēku, visticamāk saistās ar diskomfortu, tomēr arī tam ir sava nozīme organismā. Sāpju veidošanās, to diagnosticēšana un ārstēšana ir vesela pasaule. Kāpēc sāpes rodas, kāpēc atšķirīgi uz tām reaģējam un kā ar tām tikt galā?

Vispārīgi varētu teikt, ka sāpes - tā ir subjektīva, emocionāla pieredze, ko rada kāds bojājums vai pat domas par šo bojājumu. Tātad tās var būt arī iedomātas sāpes. Par šo gana komplicēto tematu stāsta Rīgas Stradiņa universitātes profesori, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe un algoloģe Ināra Logina. Profesore skaidro, ka neatkarīgi no sāpju izcelsmes vietas - vai tas būtu celis, deguns vai zarnas - mehānismi ir līdzīgi, bet sāpju fizioloģijā ir arī atšķirīgas nianses.

Ināra Logina stāsta, ka sāpju ārstam - algologam vajadzētu strādāt jau ar diagnosticētu stāvokli un hroniskām sāpēm, nevis akūtu sāpju jautājumiem, kas varētu būt, piemēram, pēkšņas asas sāpes vēderā. Tomēr viņa norāda, ka dažkārt algologam nākas risināt diagnozes jautājumus, ja cilvēks citviet savu atbildi nav saņēmis. Līdz ar to svarīgas ir plašas zināšanas, lai saprastu, pie kāda speciālista pacientu vēl nosūtīt izmeklēties, kā arī vienots jeb holistisks skatījums uz cilvēka organismu.

Runājot par ārstēšanu, ne jau tablete ir galvenais. Ināra Logina min, ka pasaules prakse pareizā ārstēšanas secībā ir šāda - vispirms rehabilitācijas pasākumi, piemēram, ar stiepšanās vingrinājumiem, procedūrām. Pēc tam medikamentozā terapija, psihoterapija, mazinvazīvā terapija jeb tautā sauktās blokādes, kas dažādu procedūru veidā labi attīstās arī Latvijā, un visbeidzot tikai beigās ir ķiruģija. Protams, tas arī atkarīgs no situācijas, jo akūtu vēdera sāpju gadījumā, ko varbūt radījuši nierakmeņi, jātaisa operācija. Taču noteikti nevajadzētu novērtēt par zemu vingrojumus vai psihoterapiju.