ANO starptautiskais klimata pārmaiņu jaunākais ziņojums nav iepriecinošs nevienam, kuram rūp vide un cilvēka dzīve uz šīs planētas. Teju 4000 lapu garais ziņojums detalizēti skaidro aktuālās klimata izmaiņas, kā arī paredz tuvāko nākotni. ANO runasvīri to nodēvējuši par "sarkano kodu cilvēcei", cerībā, ka nākamais klimata samits nāks ar labākiem lēmumiem klimata jomā. Raidījumā Zināmais nezināmajā ziņojumu vērtē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesore un pētniece Agrita Briede un šīs fakultātes pētnieks un biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga.

Cilvēki arvien skeptiski par savu ietekmi uz klimata pārmaiņām

Plūdi Vācijā, karstuma rekordi ASV, nokrišņu rekordi Lielbritānijā, neskaitāmi ziņojumi par klimata pārmaiņām, dokumentālās filmas, klimata konferences - sarakstu varētu turpināt vēl, un tas viss atgādinātu, ka klimata pārmaiņas ir reālas. Un tomēr ir daudz cilvēku, kuri joprojām apgalvos, ka tas ir izdomājums vai ka šādu apgalvojumu pamatā ir kādas intereses. Kāpēc cilvēki noliedz klimata pārmaiņas, lai gan pētījumi cits pēc cita nešaubīgi pierāda, ka tās patiešām notiek, skaidro Vidzemes augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs.

Klimata pārmaiņu kontekstā manāma arī cīņa ekspertu starpā vai, pareizāk sakot, viena eksperta argumenti tiek pretnostatīti cita eksperta argumentiem, līdz ar to dažādas sabiedrības grupas var nosliekties par labu noteiktu ekspertu uzskatiem. Katra no šīm grupām centīsies pierādīt, ka tieši šis konkrētais eksperts pauž patiesību, bet pārējie - ne. Šajā saistībā Jānis Buholcs min, ka arī mediju vidē ne vienmēr katram apgalvojumam jāpiemeklē pretējs viedoklis, jo tieši tas veicina šādu ekspertu viedokļu dažādību, taču ir jautājumi, kuros nav dažādības. Klimata zinātne ir skaidra, tā sniedz informāciju, ka situācija nav iepriecinoša. Tādējādi alternatīvu jeb pretēju viedokļu ekspertu uzrunāšana sabiedrību nevis padara informētāku, bet apmulsušāku, jo no jauna tikusi sēta dezinformācija. Turklāt šādi it kā eksperti mēdz būt saistīti ar institūcijām, kas pašas sevi nosaukušas par pētnieciskām institūcijām, taču patiesībā gūst labumu no ieinteresētajām pusēm un pasūtītājiem.

Sarunas noslēgumā Jānis Buholcs uzsver, ka klimata pārmaiņas ir joma, kurā komunikācija tikai ar faktiem nepalīdzēs. Jāsaprot, kāpēc skeptiķi šādi domā, kas ir bažu pamats klimata pārmaiņu noliegšanai, un tad attiecīgi var domāt, kā šīs bažas un nedrošības mazināt. Un šeit kāds tests jautājums, ko iespējams uzdot noliedzējiem.