"Āpsis 2016. gadā kļuvis par Gada dzīvnieku, jo, stāstot par šo dzīvnieku, var daudz pastāstīt par Latvijas dabu vispār. Āpsis ir ar pozitīvu auru – viņam nav daudz pārmetumu par nodarītiem kaitējumiem. Lai arī grūti ieraugāms, jo ir krēslas un nakts dzīvnieks, gandrīz katrs viņu pazīst. Viņa melnsvītraino purniņu nevar sajaukt ar citiem," ar āpsi iepazīstina zooloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš.

Latvijā bieži sastopams nakts dzīvnieks ar skaistu kažoku, ar lielu ģimeni un lielu talantu rakt dziļus alu labirintus. Āpsis ir 2016. gada dzīvnieks! Kāpēc saka, ka āpsis savā uzvedībā ir līdzīgs latviešu zemniekam, kādas ir āpša nakts gaitas un kāpēc āpsi varētu dēvēt par gardēdi? Kāda ir šī dzīvnieka ēdienkarte un uzvedība, kāda ir tā loma ekosistēmā un kāpēc āpsim tik interesants latīniskais nosaukums "meles meles", par to visu raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta mežzinātnes institūta „Silava” pētnieks, zooloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš.

Ja cilvēks necentīsies āpsi noķert, arī āpsis cilvēku neaiztiks.

"Āpsis ir sabiedrisks, dzīvo ģimenēs, viņš ir diezgan uzticīgs pāris, lai gan absolūtas monogāmijas nav. Viņam ir stabila dzimta ar pēcnācējiem, veido kuplas ģimenes, rūpīgi izvēlas mājvietu un to nepamet desmitiem un simtiem gadu. Viņa vajadzības pēc resursiem ir līdzīgas patriarhālam naturālsaimniecības zemnieka vajadzīgām," atzīst Ozoliņš.

Talantīgie dabas arhitekti

Ne tikai āpši ir talantīgi alu labirintu racēji, ar līdzīgu centību savus mājokļus iekārto arī citi zvēri… Putotas mājas, mežģīņu arhitektūra zem zemes un dūraiņa formas mājokļi ir tikai daļa no dzīvnieku pasaules celtajām mītnēm, kuru formas un materiālu daudzveidība neatpaliek no, piemēram Nīmeijera, Gaudi vai Gērija arhitektūras šedevriem. Kas būvē jau pieminētās mājas, kurās pasaules daļās mīt izmanīgie dzīvnieku arhitekti un Kuri ir pasaulē ievērojamākie ķepainie, astainie un spārnotie un žokļotie arhitekti un būvinženieri, stāsta Rīgas zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns.

Gepards - pasaules ātrākais sauszemes dzīvnieks

Cilvēki no dzīvniekiem varētu mācīties daudz, gan spēju pielāgoties apstākļiem, gan prasmi izdzīvot, taču lai kā mēs censtos, mēs nekad nespēsim darīt lietas tik veikli, kā daļa dzīvnieku, piemēram, gepardi. Tas ir pasaules ātrākais sauszemes dzīvnieks, un tās slavenākais pārstāvis - gepards Sāra - pagājušajā nedēļā devās pelnītā atpūtā citos medību laukos, sasniedzot geparda cienījamu mūža garumu - piecpadsmit gadu. Parasti savvaļā gepardi dzīvo astoņus līdz divpadsmit gadus, bet Sinsinati zoordārza kaķu princese Sāra nodzīvojusi ilgāk. Sāra slavena kļuvusi ar 2012. gada uzstādīto pasaules ātrākā sauszemes dzīvnieka skrējienu - 100 metru distanci Sāra noskrēja 5,95 sekundēs, atstājot olimpieti Useinu Boltu ar savu rekordu 9,58 sekundes, izskatāmies visai lēnīgu sev blakus. Sāra skrēja ar ātrumu 98 km/h, neskatoties uz to, ka bija sasniegusi cienījamu vecumu - 11 gadus. Saprotams, ka savvaļā dzīvojošs gepards izsalkuma dzīts spētu skriet vēl ātrāk, taču šis rekords bija fiksēts un tādējādi apstiprinājis, ka gepardi ir pasaules ātrākie skrējēji. Lai arī gepardi ir vieni no veiksmīgākajiem plēsējiem, taču 70 procentos medību tiekot pie kārotā, diemžēl gepardi nav spējuši izbēgt no lielākā ienaidnieka - cilvēka. Šo kaķu skaits to apdzīvotajās teritorijas Āfrikā un Irānā ir samazinājies no 100 tūkstošiem 20. gadsimta sākumā, līdz 9 līdz 12 tūkstošiem mūsdienās. Elegantie skrējēji ir kļuvuši par kritiski apdraudētu sugu.

Gepardi nav tikai neparasti skrējēji. Tie ir arī neparasti kaķi - atšķirībā no mājas kaķa - vientuļnieka, gepardu tēviņi visu dzīvi pavada savu vīriešu kārtas sabiedroto lokā, turpretim mātītes izvēlas savrupu un vientuļu dzīvi. Gepardi ir ātri, bet nav spēcīgi, tie neprot kāpt kokos un noglabāt tur savu medījumu, tāpēc to apēd uzreiz pēc nomedīšanas. Izrādās, ka gepardi prot murrāt, taču tiem nesanāk rūkt. Taču gepardiem ir citi, daudzveidīgi saziņas signāli, piemēram, daži no tiem atgādina putnus, citi - kucēnu smilkstēšanu.

Interesantas ziņas atrodamas arī par šo dzīvnieku nosaukuma izcelsmi: geparda ģints zinātniskais nosaukums "acinonyx" grieķu valodā nozīmē "nekustīgie nagi", bet latīņu valodas versijā "jubatus" nozīmē "ar krēpēm", un izrādās tas attiecināms uz gepardu mazuļiem, kuriem ir bagātīgas krēpes.

Pirms neilga laika zinātnieki uzskatīja, ka gepards ir viens no primitīvākajiem lielajiem kaķiem un ka tas ir atdalījies no pārējiem kaķiem pirms 18 miljoniem gadu. Tomēr jaunāko laiku ģenētiskie pētījumi liecina, ka pēdējais kopējais kaķu dzimtas priekštecis, kas ir bijis kopīgs visām 40 mūsdienās dzīvojošām sugām, ir dzīvojis pirms 11 miljoniem gadu. Šie pētījumi liek zinātniekiem secināt arī to, ka gepards no saviem tuvākajiem radiniekiem pumām ir atdalījies pirms 5 miljoniem gadu.