Audzinot bērnus, tiek uzsvērts, cik liela nozīme jaunā cilvēka intelektuālajā attīstībā ir sīkās motorikas attīstībai un vēlāk arī rakstīšanai ar roku. Taču mūsdienu pieaugušā dzīvē ikdiena ir mainījusies, un ar roku rakstām maz. Vai un kā šādas pārmaiņas ietekmē cilvēka kognitīvos procesus? Varbūt līdzīgi kā ejam uz sporta klubu, lai uzturētu savu fizisko ķermeni, mums vajadzētu regulāri pievērsties rakstīšanai ar roku, lai formā uzturētu savu prātu? Cik nozīmīgi ir kaut ko pierakstīt ar roku laikā, kad ne vienam vien telefonā vai datorā rakstīt ir ātrāk un arī ērtāk - par to saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītāju un kognitīvo zinātņu pētnieku Jurģi Šķilteru.

„Kad rakstām ar roku, vienlaicīgi darbinām augstākos kognitīvos procesus jeb domāšanu, problēmu risināšanu. Tas notiek vienlaicīgi. Pamats, kāpēc esam labi rakstot ar roku, tas ir  gadu tūkstošu procesu rezultāts, kurā cilvēks lietoja rīkus, lai padarītu savu dzīves telpu saprotamāku. Ir nopietna un cieša saistīta starp rakstīšanu, domāšanu un spriešanu,” norāda Jurģis Šķilters.

Pētījumi rāda, ka studenti, kas pieraksta ar roku piezīmes, labāk spēj saprast jēgas kopsakarus, tie, kas pieraksta datorā, tiem ir labāka gada skaitļu un vārdu atmiņa. 

Rakstīt ar tastatūru vienkāršāk. Ar roku rakstot, ir daudz niansētāka kustību koordinācija.

„Šobrīd labs risinājums būtu, lai uzlabotu uzmanības procesus, domu sakārtošanas procesus, speciāli rakstīt ar roku kādus tekstus. Līdzīga diskusija notiek par lasīšanu: kas notiek, ja cilvēks lasa digitāli vai analogi. Lasot analogi, daudz labāk spējam fokusēt uzmanību, arī plānot darbību,” vērtē Šķilters.

Rokraksts ir kritiska komponente, lai lasītprasmes attīstība notiktu veiksmīgi. Pētījumi norāda, ja rokraksts ir aktīva mācību procesa daļa, lasītprasme attīstās labāk. Procesi – ātri veiksmīgi rakstīt un ātri veiksmīgi lasīt – ir cieši saistīti.

Tiem, kas raksta ar roku ātrāk, piemīt spēja radošāk rakstīt. Vēl ir skaidrs, ka tie, kas raksta ar datoru un roku, kreatīvi rakstītāji ir vairāk starp tiem, kas raksta ar roku.

Saistībā ar rakstīšanu ir svarīgi pētīt mācīšanās procesus.

„Kas notiek ar skolēniem, studentiem, kuri izmanto digitālas ierīces.

Nav runa, ka tas ir slikti vai labi, bet par to, kādi procesi ir labāki un ko varētu darīt, lai situāciju padarītu harmoniskāku, sakarīgāku. Tas ir mūsdienu rokrakstu un kognitīvo procesu pētniecības galvenais jautājums,” uzskata Šķilters.

Ko par cilvēku var pateikt pēc viņa rokraksta

Cilvēkiem jau kopš seniem laikiem bijusi vēlme padziļināti izprast sevi. Mums katram ir unikāla balss un pirkstu nospiedumi, un tieši tikpat individuāls ir katra cilvēka rokraksts. Grafoloģijā rokraksts nav tikai burtu virknējums. Šīs nozares speciālisti pievērš rūpīgu uzmanību burtu lielumam, cilpām, asiem leņķiem, burtu savstarpējiem savienojumiem un citām detaļām. Tas viss palīdz veidot īpašu karti, lai medicīnā, kriminālistikā un citās nozarēs strādājošie gūtu vērtīgu informāciju par kādu cilvēku. Par rokrakstu niansēm stāsta psiholoģe - grafoloģe Anita Millere.

Grūti salasāmi rokraksti ir sociopātiskām personām, kā arī cilvēkiem ar uzmanības deficīta sindromu, taču, uzlabojot viņu psiholoģisko veselību, arī rokraksts mainīsies. Starp citu, viena un tā paša cilvēka rokrakstu iespējams sazīmēt arī tad, ja rakstīts dažādās valodās. Tāpat rokrakstos iespējams identificēt ambidekstrus – cilvēkus, kas vienlīdz labi spēj rakstīt ar abām rokām –, jo pamata iezīmes būs atrodamas gan ar kreiso, gan labo roku rakstītajā tekstā.

Grafoloģiju var apgūt Anglijā, Šveicē, Vācijā, arī ASV. Šajās valstīs, kā arī Krievijā grafoloģiju joprojām aktīvi izmanto arī garīgu saslimšanu un psiholoģisku problēmu risināšanā. Latvijā ir tikai septiņi grafoloģijas speciālisti. Ja ir interese kaut ko vairāk atklāt par sevi, iespējams grafologam iesniegt vai klātienē uzrakstīt vismaz 30 līdz 50 vārdu garu tekstu, lai pēc tam aptuveni stundu garā sarunā izzinātu savas personības šķautnes.