Ir valodas, kuras izdzirdot, atpazīstam zināmus vārdus vai pazīstamas intonācijas un pat nesaprotot to nozīmi, varam tos izrunāt. Taču ir tādas, kas latviešu valodai ne skanējumā ne rakstībā nav nemaz līdzīgas. Viena no tām, kas Rietumu pasaulē kļūst arvien biežāk dzirdama, – arābu valoda. Tā radusies 6. gadsimtā un šobrīd ir viena no vairāk runātajām valodām pasaulē. Neparasta, sarežģīta, latviešu ausij sveša, taču vienlaikus skaista un valdzinoša - tāda ir arābu valoda. Raidījumā Zināmais nezināmajā iespēja ieklausīties šīs valodas izrunā, izzinām tās rakstību un alfabētu un svarīgākos gramatikas likumus, kā arī lūkojam skaidrot, kāpēc latviešiem arābu valoda ir jāmācās ilgi un grūti. Raidījuma viešņa Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vecāka arābistiskas eksperte, arābu valodas pasniedzēja Ingrīda Kleinhofa.

Arābu valoda piederi citai valodu grupai, tai ir cita valodās loģika, cita skaņu struktūra, ar indoeiropiešu valodām tai nav sakara, skaidro Kleinhofa.

Kleinhofa 18 gadus dzīvojusi Libānā, bet pati atzīst, ka ne katrs, kurš dzīvo arābu valstī tik ilgu laiku, iemācās arī valodu. Viņa to darījusi mērķtiecīgi, arī studējusi Libānas universitātē kopā studentiem, kam šī valoda ir dzimtā. Pati apguvusi angļu filoloģiju.

Literāro arābu valodu savstarpējā saziņā paši arābi nelieto. Starpība starp literāro valodu un dialektu ir visai liela. Cilvēks, kas mācījies literāro valodu, dialektu saprast nevar.

Arābu mūzikas daudzveidība

Tikpat daudzveidīgas kā ir Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā dzīvojošās tautības, kurus visus kopā ņemot mēs dēvējam par arābiem, ir to kultūra un mūzika. Ja lūkojam mūziku mūsu ēras sākumā, tās saknes ir meklējamas Senās Grieķijas kultūrā, jo arābu kalifātos – islāma valsts pārvaldes iekārtās – mācīti vīri tulkoja seno grieķu domātāju darbus un pētīja arī mūziku. Kā radusies arābu mūzikas tradīcija un kāda ir arābu mūzika mūsdienās, stāsta etnomuzikologs Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Boriss Avramecs.