Kurš nu vairāk, kurš mazāk, bet ikdienā mēs dzīvojam ļoti tuvu dzīvniekiem, kurus laika gaitā esam pieradinājuši un par kuriem, šķiet, zinām diez gan daudz. Taču, cik patiešām mēs zinām par tik būtisku zīdītāju organisma sistēmu kā asinsrite un sirds? Ir pierasts domāt par cilvēka asinsgrupām, to saderību, asins sastāvu un analīzēm, asins donoriem un arī dažādām infekcijām, kuras cilvēki cits citam var nodot ar asinīm. Taču kā asinis un sirds funkcionē dzīvnieka ķermenī? Vai arī dzīvniekiem ir asins donori un vai arī dzīvniekiem var noteikt asins grupu? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro veterinārārste, kas specializējusies kardioloģijā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorante Dita Stalte.

Dzīvniekiem līdzīgi kā cilvēkiem ir dažādas asinsgrupas: suņiem ir vismaz astoņas, kaķiem – trīs. Šķirnei nav nekādas nozīmes.

Ja kādam sunim ir vajadzīgas donora asinis saderībai skatās tikai, vai ir pozitīva, vai negatīva asinsgrupa. Sunim ar pozitīvu asinsgrupu drīkst pārliet tikai pozitīvas asinis un otrādi.

Kaķim ir trīs asinsgrupas – A, AB un B, un pārlejot kaķim asinis svarīgi izraudzīties donoru, kam ir tieši tāda pati asinsgrupa.

Sarkoma dzīvniekiem

Sarkoma ir ļaundabīgs audzējs, kas var rasties no dažādiem audiem, dažādām šūnām. Tāpat kā citiem audzējiem, arī sarkomas pamatā ir izmaiņas šūnu gēnos, kas atbild par DNS materiāla replicēšanu, šajā procesā rodoties kļūdām. Par sarkomu dzīvniekiem stāsta veterinārā patoloģe, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes profesore Ilze Matīse-van Houtana. 

Zirgi prot atšķirt cilvēka sejas izteiksmes

To, ka dzīvniekiem ir emocionāla saikne ar cilvēku, zinās teikt ikviens, kuram ir bijusi kaut mazākā saskare ar šīm brīnišķīgajām būtnēm. Taču, vai dzīvnieki saprot cilvēka emocijas? Ikviens zirgu mīļotājs teiks - jā, taču tagad pozitīvu atbildi uz šo jautājumu sniedz arī pētnieki. Lielbritānijas psihologi ir guvuši pirmos pierādījumus tam, ka zirgi prot atšķirt cilvēka sejas izteiksmes un vēl vairāk - uz tām arī reaģēt. Mūsu izpratne par šiem majestātiskajiem dzīvniekiem un viņu attiecībām vēl ļoti agrīnā stadijā, jo pētījumā tika iesaistīts neliels skaits dzīvnieku - divdesmit astoņi zirgi. Taču neraugoties uz to, pētījumi apliecina faktu, ka mums ir lielākas spējas komunicēt ar šiem dzīvniekiem, nekā domāts iepriekš.

Pētījuma laikā zirgiem tika rādīti lieli krāsaini attēli ar vienas personas dažādām emocijām: viena fotogrāfija bija smaidīga un rādīja saimnieka zobus smaidā, otrā bija atainota dusmīga seja ar sarauktu pieri un atņirgtiem zobiem.

Ja uz smaidīgajām sejām dzīvnieki neizrādīja īpašu reakciju, tad to nevar teikt par dusmīgajām grimasēm, kas dzīvniekos izraisīja stresu, paātrinātu sirdsdarbību un negatīvas reakcijas. Pētnieki uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar evolūcijas gaitā izstrādāto aizsardzības reakciju – dzīvnieki tādējādi cenšas pasargāt sevi no potenciālām briesmām vai pret tiem vērstu sliktu izturēšanos.

Lai samazinātu varbūtību, ka zirgi reaģē nevis uz fotogrāfijās redzētajām sejām, bet to cilvēku grimasēm, kas rāda viņiem attēlus, pētījumā tika iesaistīti brīvprātīgie, kuri nezināja, kādas tieši fotogrāfijas tur rokās, tāpēc nespēja uz tām nekāda veidā reaģēt paši.

Šī pētījuma vadītāja Amija Smita ir gandarīta, ka eksperiments ir pierādījis, ka zirgi spēj saprast emocijas ārpus savas sugas robežām un atšķirt cilvēku pozitīvās un negatīvās grimases. Un vēl jo vairāk šī esot pirmā reize, kad dzīvnieku reakcija uz cilvēku sejas izteiksmēm tikusi reģistrēta ar izmaiņām viņu sirdsdarbībā.