Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par gana būtisku cilvēka ķermeņa daļu – asinsvadiem. Bieži runājam par sirds asinsvadiem un to, ka to nosprostošanās var izraisīt neatgriezeniskas sekas. Taču ne mazāk būtiski ir pievērst uzmanību, piemēram, miega un kāju artērijām, vēdera aortai un citiem asinsvadiem? Kā šie asinsvadi veidoti un ko vēl par tiem nezinām, skaidro P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurgs, Latvijas Universitātes profesors Dainis Krieviņš un Nacionālā Rehabilitācijas centra „Vaivari” valdes priekšsēdētāja Anda Nulle.

Mākslīgo asinsvadu izgatavošana no sintētiskām šķiedrām

Brūngana, mīksta, elastīga, gofrēta caurulīte, kas gatavota no sintētiskām šķiedrām – šādus mākslīgos asinsvadus pasaulē jau ilgstoši izmanto tajos gadījumos, kad cilvēka paša asinsvadi vairs nespēj veikt savu funkciju. Franču ārsts Alekss Karels bija tas, kurš pilnveidoja asinsvadu sašūšanu, par ko arī viņš ieguva Nobela prēmiju 1912 gadā. Viņš arī mēģināja izgatavot mākslīgos asinsvadus no stikla un alumīnija.

Plašāk asinsrites aizstājējus sāka gatavot no sintētiskām šķiedrām pagājušā gadsimta 50.-60. gados. Politetrafluoretilēns un dakrons – šādi sarežģīti nosaukumi ir materiālam, no kuriem gatavo mākslīgos asinsvadus. Vairāk par mākslīgajiem asinsvadiem stāsta P.Stradiņa Klīniskas Universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centra speciālists, asinsvadu ķirurgs Kaspars Ķīsis.