Zilas asinis, trīs sirdis, neparasta uzbūve un pārsteidzoši attīstīts intelekts. Dēvēti par visinteliģentākajiem bezmugurkaulniekiem pasaulē, astoņkāji ir savaldzinājuši ne vienu vien cilvēku. Tie aizvien ir neatminēta mīkla jūras biologiem un arī kārtējais pierādījums, ka arī šķietami vienkāršs galvkāju klases pārstāvis var būt ļoti sarežģīts savā uzvedībā un uzbūvē. Ko mēs zinām par šiem neparastajiem dzīvniekiem, kas ar cilvēku spēj nodibināt draudzību un labprāt spēlē spēles?  Par astoņkājiem raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone.

"Apbrīnojams dzīvnieks. Nav tā, ka mums ļoti bieži gadītos viņus redzēt, jo Baltijas jūrā tie diemžēl nedzīvo. Cik ir gadījies aizbraukt un ienirt kādās siltākās jūrās, redzēt astoņkāji ir tiešām fantastiska laime. Apbrīnojams dzīvnieks, ko prieks redzēt dabiskā vidē," gandarīta Ingrīda Andersone.

Astoņkāji sastopami visās jūrās, kur sāļums ir pietiekams (30-35 promiles), gan siltās, gan aukstās. Arī okeāna dzelmē, izņemot saldūdeņus un pie mums, Baltijas jūrā, kas nav tik sāļa. Latvijai vistuvākā vieta, kur sastopami astoņkāji ir Ziemeļjūra, Norvēģijas krasts.

"Fjordos jau Latvijas makšķerniekiem reizēm laimējas, ka viņi iemet spožu vizuli un pie tā pieķeras astoņkājis," atklāj Ingrīda Andersone.

Lielākie astoņkāji dzīvo Klusajā okeāna, viņu kājas/ rokas garums var sasniegt deviņus metrus. Lielākā daļa ir mazāki, kuru roku garums ir četri metri, bet ir arī vien dažus centimetrus lieli astoņkāji.

Izpētīts, ka lielākā daļa smadzeņu astoņkājim atrodas nevis galvā, bet tieši kājās. Tur ir 80% šī dzīvnieka nervu šūnu.

Vēl astoņkājim ir trīs sirdis un katra atbild par kaut ko citu. Viena ir sistēmiskā, kas nodrošina asinsriti visā ķermenī, vēl divas ir atbildīgas par elpošanu un nodrošina skābekļa apmaiņu.

"Kad astoņkājis peld, darbojas centrālā sirds, plaušu sirdis atslēdzas. Tāpēc viņš pietiekami ātri nogurst. Viņa mīļākais pārvietošanās vieds ir lienot vai rāpojot pa zemi. Tad labāk iesaistās plaušu sirdis," skaidro Ingrīda Andersone.

Gliemežu neparastā ķermeņa uzbūve

Gliemji jeb moluski senāk dēvēti arī par mīkstmiešiem tiek iedalīti astoņās klasēs, no kurām lielākie ir gliemeži, gliemenes un galvkāji. Latvijas teritorijā mīt divas gliemju klases – gliemeži un gliemenes, tātad gliemenes jeb divvāku gliemji, kuru čaula sastāv no diviem vāciņiem, un gliemeži jeb vēderkāji, kuri var būt ar čaulu vai bez tās.

Šoreiz aplūkojam gliemežu ķermeņa uzbūvi, kura, salīdzinot ar citiem dzīvnieku pasaules pārstāvjiem, ir visai neparasta. Ja astoņkāji, par kuriem saruna raidījuma otrajā daļā, ir apveltīti ar intelektu, tad gliemežus par gudriem radījumiem nevar saukt, jo viņiem vienkārši nav smadzeņu. Bet varbūt šis apgalvojums ir kļūdains? Šo dzīvnieku ķermeņa uzbūvi skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētā profesore Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras vadītāja Līga Ozoliņa-Molla.

Gliemežu mīkstajā ķermenī ir viena plauša un viena niere – šo iekšējo orgānu pāri ir laika gaitā reducējušies, tāpēc gliemeži iztiek ar vienu nieri un plaušu.

Taču pats pārsteidzošākais gliemežu ķermenī ir gļotviela – mucīns. Skaistumkopšanas sfērā pēdējos gados bieži var dzirdēt par gliemežu gļotām jeb mucīnu kā vērtīgu līdzekli, kas palīdz mūsu ādai atjaunoties. Mucīns jeb, vienkāršāk sakot, viela, kas sastāv no glikozes un olbaltumvielām, atrodas ikvienas dzīvas būtnes siekalās un gļotās, taču gliemežiem mucīna sastāvs ir bagātināts ar vēl citām vērtīgām sastāvdaļām, skaidro Līga Ozoliņa-Molla.