Biedrība “Zaļā brīvība” sākusi projektu ar saukli “Atmasko T-kreklu!”. Par modes industrijas ietekmi uz vidi raidījumos esam runājuši ik pa laikam, taču šoreiz lūkojamies uz visiem mums ļoti labi saprotamu piemēru – t-kreklu. Kā tad tas top, cik daudz cilvēku un dabas resursu ir ieguldīti, lai šāda viena vienība taptu, un kas ar to notiek tad, kad mums tas vairs nav vajadzīgs? Ar t-krekla stāstu iepazīstina biedrības “Zaļā brīvība” ilgtspējīgās modes eksperte Dace Akule.

"Ātrās modes zīmoli, kur ātrums paģēr kvalitāti upurēt un dažas reizes izmazgāts t-krekls mainīs krāsu, sagriezīsies vai tamlīdzīgi, kas ir labs ilustratīvs moments, cik "kvalitatīvs" tas ir. Ja mums ir daudz šādi t-krekli skapī, tas nozīmē, ka daudz patērēsim un t-kreklam nebūs lielu cerību iegūt otru saimnieku, kad mēs viņu vairs negribēsim vairāk valkāt. Arī pārstrādes iespējamība ir mazāka, ja tas ir t-krekls, kas sastāv no vairākiem materiāliem, kuru šobrīd ir grūti pārstrādāt, tas ir atdalīt šķiedras, lai iegūtu kokvilnu un elastānu."

Svarīgas ir arī katra cilvēka izvēles. Kampaņas sākumā "Zaļā brīvība" veica nelielu aptauju, aicināja sociālos tīklos cilvēkus saskaitīt, cik viņu skapī ir t-krekli. Bija vairāk nekā 300 atbildes un vidējais rādītājs bija - 14 t-krekli. 

"Tas nav viens, bet nav arī 50 un 60, kas dažās atbildēs skanēja. Pavisam noteikti Latvija nav top 10 valstu vidū, ja runājam par t-kreklu patēriņu. Visvairāk t-kreklus patērē Amerikā, Ķīnā un Lielbritānijā. Tur noteikti ir vairāk nekā 14 t-krekli vienam cilvēkam. Bet jautājums joprojām paliek, vai tie visi ir mums vajadzīgi, vai tie ir tik kvalitatīvi, ka var būt skapī ilgu laiku, ne tikai dažus gadus vai tikai gadu, ja tas ir patiešām ātrā zīmolā pirkts," analizē Dace Akule. "Ja ejam uz to, ka pārdomājam, kādai funkcijai tas t-krekls ir vajadzīgs, skatāmies, cik kvalitatīvā zīmolā tas ir radīts, varam arī savu vides ietekmi mazināt caur gudrākiem patēriņa paradumiem."

Viedie tekstilmateriāli

Bikšeles, kuras aug kopā ar bērnu – tādu praktisku risinājumu  piedāvā viedo tekstilmateriālu izstrādātāji. Kā šāda veida drānas var iegūt un kā darbojas fāžu pārejas materiāli, kas spēj uzkrāt un atbrīvot lielu daudzumu siltuma enerģijas, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes un Dizaina tehnoloģiju institūta pasniedzēja un doktorante Ilze Balgale.

Tekstilmateriāls, kurš atbild vai pielāgojas apkārtējās vides izmaiņām - tā skan definīcija par to, kas ir viedie tekstilmateriāli. Mūsdienās to ir vesels klāsts un tie dalās pēc savām īpašībām: ir tādi, kas vada siltumu, tādi, kas vada gaismu, tādi, kas izdala vielas. Šoreiz stāsts par auksētiskajiem un fāžu maiņas materiāliem, bet pirms lūkot katru materiālu atsevišķi, attālinātā sarunā jautājam Ilzei Balgalei, cik sena ir vēsture, kad cilvēki drānas veidot šīs gudrās drānas, kuras reaģē uz to valkātāju vai apkārtējo vidi.

Vēsture nav pārlieku sena, bet, laikam ejot un attīstoties tehnoloģijām, šos fāžu pārejas materiālus no kosmosa vides pielāgoja tepat uz zemes dažādām specifiskām un ne tik specifiskām vajadzībām. Runa ir par materiālu, kurā ir vai nu iestrādātas mikrokapsulas vai drāna tiek pārklāta ar masu, kas satur mikrokapsulas, kuru funkcijas ir uzsūkt siltumu, to uzglabāt un vajadzīgā brīdī atkal izdalīt.

Tālāk skatot viedo tekstiliju klāstu, ar kurām iepazīstina Ilze Balgale parādās jauns nosaukums - auksētiskie tekstilmateriāli. Ilze Balgale ir atsūtījusi šī materiāla aprakstu un attēlu ar šīm drānām. Es skatos uz krokotām zīdaiņa biksēm, kuras der šim bērnam gan četros mēnešos, gan trīs gadu vecumā. Auksētiskā materiāla īpašības nosaka ne tās ķīmiskais sastāvs, bet gan struktūra – proti, drānas krokojums tai ļauj vienmērīgi stiepties uz visām pusēm.