Mēs dzīvojam laikmetā, kad precīzam laikam un katrai sekunei mēdz būt ļoti liela nozīme, sākot no navigācijas automašīnā, līdz pat kosmosa kuģu startiem. Un precīza laika atskaite nav iedomājama bez precīziem pulksteņiem. Atompulksteņi - pasaulē precīzākie laikrāži. Kādam mērķim tie radīti? Kā tie darbojas un kāpēc dažkārt viena sekunde nemaz nav viena sekunde? Kāda atomam saistība ar laiku un kur jau šodien izmantojam atompulksteņus? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta asociētais profesors Jānis Alnis un LU Astronomijas institūta direktors Kalvis Salmiņš.
Eiropas kodolpētījumu zinātniskajam centram CERN - 70
29. septembrī savas pastāvēšanas 70. gadadienu atzīmēs Eiropas kodolpētījumu zinātniskais centrs CERN. Tieši šajā centrā tika izstrādāts vispasaules tīkls (www – World Wide Web) un viens no publiski zināmākajiem atklājumiem – 2012. gadā ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību CERN tika pierādīta Higsa bozona eksistence. Par šiem un vēl citiem šīs organizācijas nozīmīgiem veikumiem un cilvēkiem plašāk stāsta Rīgas Tehniskās universitātes darbinieks CERN, daļiņu fiziķis Kārlis Dreimanis.
Par Eiropas kodolizpētes centra CERN darbību esam stāstījuši regulāri, galvenokārt par jauniem atklājumiem, rīkiem, kas tiek izmantoti CERN darbībā un Latvijas fiziķu saistību ar šo organizāciju. Atzīmējot CERN 70. gadadienu, īsumā ielūkosimies organizācijas vēsturē.
Iedīgļi vienotam kodolfizikas pētniecības centram meklējami uzreiz pēc Otrā pasaules kara, kad ASV nometa atombumbu uz Hirosimu un Nagasaki, kad kļuva skaidrs, ka kodolieroči ir arī Padomju Savienībai un Apvienotajai Karalistei. Tad, kā saka RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktors Kārlis Dreimanis, cilvēki secināja, ka kodolzinātne ir pārāk spēcīga, lai to atstātu atsevišķu valstu pārziņā un tāpēc kodolfiziķiem ir jādarbojas kopā, lai šo zinātnes nozari veltītu labiem mērķiem, ne ieroču veidošanai.
Atgādinām, ka 2021. gada 2. augustā Latvija kļuva par pilntiesīgu CERN asociēto dalībvalsti.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (3)
---Pastāv visīsākā tālāk nedalāmā laika vienība, tā saucamai Planka laiks (hrono kvants) .5,39 reiz 10 mīnus 44 pakāpē sekundes. Var gadīties, ka laiks patiesībā stāv uz vietas, bet kustībā atrodamies mēs.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X