Tuvojoties gadu mijai, laiks atkal vērtēt, kāds tad bijis aizejošais gads. Zināmais nezināmajā jau tradicionāli atskatās, kādas jaunas atziņas, atklājumus un diskusijas gads nesis konkrētām zinātnes nozarēm. Un visupirms kārta fizikai un astronomijai. Kāds bijis 2019. gads fizikā un astronomijā? Kas ir bijuši svarīgākie atkājumi un ko mums varētu solīt jaunais - 2020. gads, vērtē Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs, šīs pašas fakultātes pētnieks Kristaps Bergfelds un Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks.

Bētlemes zvaigzne Austrumos

Spoži uzliesmojuši zvaigzne, komēta vai planētu satuvināšanās - vairākus gadsimtus astronomi ir mēģinājuši noteikt, kāda parādība pie debesīm bija redzama tajā laikā, kad Bībelē aprakstīta Kristus dzimšana.

“Kad Jēzus bija piedzimis Bētlemē, Jūdas ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no austrumu zemes atnāca uz Jeruzālemi un sacīja: "Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt."

Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns. Tā lasām Mateja evaņģēlija 2.nodaļā par laiku kad pasaulē nāca Jēzus Kristus.

Teorijas par to, kas tolaik ir spīdējis pie debesīm ir vairākas, sākot ar noliegumu, ka evaņģēlists Matejs šo zvaigzni ir izdomājis, ka to ir izraisījuši citplanētieši, bet, skatot nopietnus un zinātniskus skaidrojumus, šai parādībai, ko dēvē par Betlēmes zvaigzni, skaidrojums, ko sniedz Latvijas astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills.