"Marsa putekļi šobrīd ir vairāk izpētīti nekā augsnes ekosistēma. Lai arī zinām, ka tur ir 20 tūkstoši sugu, mēs nevaram zināt, ko katra no viņām dara, kā konkurē savā starpā, kā sadarbojas ar citiem organismiem. Turklāt augsnes ekoloģija ir ļoti darbietilpīga nozare," atzīst Viesturs Melecis.

Ikdienu cilvēka acij nemanāmi neatsveramu darbu veic kukaiņi un citi sīkdzīvnieki, kuri savu dzīvi aizvada augsnē. Tiem varam būt pateicīgi par virkni “pakalpojumu”, ko tie sniedz dabai un cilvēkam, taču ikdienā tiem pievēršam tik mazu vērību, ka visticamāk vienu otru augsnes iemītnieku nemaz nepazītu. Kādi ir augsnes iemītnieki Latvijas dabā un kādas attiecības laika gaitā ir izveidojuši cilvēki un augsnes iemītnieki, skaidro Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūta pētnieks Uģis Kagainis un LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors, Vides zinātnes nodaļas Vides aizsardzības katedras vadītājs Viesturs Melecis.

Nenovērtētais produkts smiltsērkšķis

Smiltsērkšķi un tā produktus plaši izmantojam gan pārtikā, gan kosmētikā, un par šo ogu vērtīgajām īpašībām dzirdēts daudz. Tomēr interesanti, ka pārsteidzošas atklāsmes par mums zināmām lietām parādās aizvien no jauna, un arī smiltsērkšķis Latvijas zinātniekiem sniedzis nebijušu informāciju par lapu un ogu atliekvielu ekstraktiem, kas palīdz jaunlopu veselības profilaksē. Unikāls starpnozaru pētījums vairāku gadu garumā ļāvis saprast, ka smiltsērkšķu aktīvās vielas palīdz jaunu teliņu augšanā, mazina tiem iekaisumus un piešķir pat spīdīgāku spalvu. Daudzos gadījumos vērtīgās ogas varētu aizvietot antibiotikas.

Par smiltsērkšķu sniegtajiem labumiem dzīvniekiem stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dalija Segliņa un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta asociētā profesore Laima Liepa.

Pirms vairāk nekā četriem gadiem Dārzkopības institūtā Dobelē dzima ideja izpētīt to, kas vēl nav zināms par smiltsērkšķiem, piemēram, to slimībām un kā tos pareizi pavairot. Pakāpeniski attīstījās doma kopā ar Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes kolēģiem pārbaudīt vēl kādu smiltsērkšķu izmantošanas virzienu, kas Latvijā varētu būt ekonomiski izdevīgs un līdz šim nav ticis pētīts. Projektā tika meklēti risinājumi, kā paplašināt smiltsērkšķu produktu pielietojamību, konkrēti – no jaunlopu veselības viedokļa. Pētījums ir devis vērā ņemamus secinājumus, it īpaši par iespēju jaunlopu veselību profilaktiski sekmēt ar dabas līdzekļiem, nevis ķerties klāt antibiotiku lietošanai.