Antibiotiku rezistence ir izplatīta tendence pasaulē un tā nav laba ziņa mūsu veselībai. Brīžos, kad tiešām nepieciešama antibiotiku terapija, tā var nestrādāt, tāpēc mediķi un zinātnieki meklē citas metodes, kā izārstēt infekciju slimības. Viens no risinājumiem jau šobrīd sāk veiksmīgi darboties terapijā tepat Latvijā. Rīgas Stradiņa universitātē antibiotiku rezistences gadījumos sāk izmantot bakteriofāgu terapiju. Kā šie baktēriju "apēdāji" varētu palīdzēt infekciju ārstēšanā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Kārlis Rācenis.

Kādu lomu cilvēka organismā veic brīvie radikāļi?

Vārdu salikums "brīvie radikāļi" vairumam no mums saistās ar nevēlamām izmaiņām organismā – arī tādām, kas izraisa saslimšanu ar vēzi. Faktoru, kas veicina brīvo radikāļu veidošanos mūsu ķermenī, ir daudz, bet vienlaikus brīvie radikāļi mums ir arī nepieciešami. Kas ir šie savienojumi un kādu lomu tie veic?

Brīvais radikālis ir līdzīgs kaķim, jo kaķis dara, ko grib, un neviens saimnieks tam neko nevar iestāstīt vai piespiest. Tā puspajokam saka Andrejs Šķesters – bioloģijas zinātņu doktors, asociētais profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Bioķīmijas zinātniskās laboratorijas vadītājs un vadošais pētnieks.

Ir pagājis mazliet vairāk nekā gadsimts kopš tā brīža, kad ķīmiķis Mozus Gombergs uzsāka brīvo radikāļu izpēti, līdz ar to zinātnē visai īsā laika periodā ir izdevies diezgan daudz izprast brīvo radikāļu dabu. Šobrīd jau zinām, ka brīvais radikālis ir atoms, molekula vai jons, kam ir vismaz viens brīvs elektrons (tātad elementārdaļiņa ar negatīvu elektrisko lādiņu), un šo brīvo elektronu tālāk var likt lietā dažādās norisēs. Brīvo radikāļu pasaule ir daudzveidīga, to veido vairākas grupas - ir skābekļa un slāpekļa brīvie radikāļi, ir skābekļa un slāpekļa aktīvās formas, un tām pieskarsimies arī tālākajā sarunā. Stāstu turpina Andrejs Šķesters.