Baltijas jūra nav vien sarežģīta ekosistēma, kur jāsadzīvo dabas un cilvēka vajadzībām. Esam jau vēstījuši par to, kā jūru var izmantot vēja enerģijas iegūšanai un daudz kam citam. Taču nu Latvijas zinātnieki savā ikdienā iekļāvuši jūru kā resursu, kas var būt noderīga satelīta datu koriģēšanai. Kā tas notiek, kāpēc tieši jūra var būt tam noderīga un kuras vietas Baltijas jūrā šajā ziņā ir īpaši būtiskas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātniskais asistents Atis Labucs.

Dižākās, vecākas un augstākās bākas Latvijā

Dižākā bāka pasaules vēsturē ir Aleksandrijas jeb Faras bāka, kas celta Ēģiptē aptuveni 299. gadā p.m.ē. Tās augstums bija 124 metri un runā, ka kuģi ceļu varēja saskatīt līdz pat 100 km attālumam. Vairākas zemestrīces 12. gadsimtā šo bāku iznīcināja un tā nu ir ierindojusies septiņu pasaules brīnumu sarakstā.

Bet runājot par gaismas avotiem jūrniekiem Latvijas teritorijā, arī mums ir savas vecākās, augstākās un tālāk spīdošās bākas. Kā stāsta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs Andris Cekuls, par pirmajām bākām var uzskatīt ugunskurus jūras malā, kas bieži vien arī kalpoja, lai maldinātu kuģotājus, un tiem piestājot krastā negodīgi mantas kārotāji kuģus aplaupīja. Vēlāk šīs orientēšanas zīmes bija darvoti malkas kluču uz akmens postamenti, un pirmā fiksētā liecība par bāku Latvijas teritorijā Kolkas ragā parādījusies 16. gadsimta vidū, tagad tur atrodas tikai nelielas atliekas no sendienām celtiem torņiem.