Baltijas jūra ir neparasta jūra, tā ir ieskauta no teju visām pusēm, izolēta no apkārtējās pasaules, ne sāļa, ne gluži saldūdens un ar senu vēsturi. Reiz Baltijas jūras ūdeņi skalojās tur, kur šobrīd ir seklais Engures ezers. Bet vēl senākā vēsturē Baltijas jūras vietā bija līdzenums, kur tecēja senās upes. Kā radusies Baltijas jūra un kā tās krasti mainījušies laika gaitā?

Par Baltijas jūras vēsturi saruna Zināmais nezināmajā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošo pētnieci, ģeogrāfijas zinātņu doktori Laimdotu Kalniņu.

Piejūras izmantojums rekreācijai un ārstniecībai

Jūras gaiss, kas kavē baktēriju attīstību, bija priekšnoteikums slimnīcas celšanai Liepājā 19. gadsimta nogalē, savukārt Jūrmalā slimnīca tika uzbūvēta tik 1947. gadā. Līdz tam operācijas un dzemdības notika bijušo vasarnīcu telpās. Par divu ārstniecības iestāžu vēsturi stāsta rakstniece un šo slimnīcu vēstures pētniece Lāsma Gaitniece.

„Katru dienu slimniekam, kurš uzturējās slimnīcā un kuram ārsts bija parakstījis noteiktu uzturu jeb 1. galdu, pienācās 1  mārciņa liellopu gaļas, 1/3 mārciņas auzu putraimu, 1/3 stopa skābu kāpostu vai biešu, vasarā svaigi zaļumi, piemēram, nātres, skābenes, biešu lapas un svaigi kāposti.”

Tā par šo slimniekiem noteikto diētu 19. gs. vidū Liepājas vājinieku barakās var lasīt rakstnieces, literatūrkritiķes un publicistes Lāsmas Gaitnieces grāmatā „Dziednīca pie jūras”, kas tika izdota 2017.gadā. Nesen ir nācis klajā jaunākais Lāsmas pētījums, kas ir apkopots grāmatā „Jūrmalas slimnīcas vēsture”.  Lūkojam, kā abu pilsētu atrašanās vieta pie jūras ir ietekmējusi slimnīcu darbību gadu gaitā.