Bērnu tiesības un pienākumi, šķiet, ir vārdu salikums, kas locīts daudz un dažādi, bet reti kad sabiedrībā aizdomājamies, kādas ir to bērnu tiesības, kuri nonākuši ļoti atšķirīgā situācijā no saviem vienaudžiem. Proti, kā bērna psiholoģiju, personības attīstību un sajūtu par savu vietu sabiedrībā ietekmē tas, ka viņa vecāki atrodas ieslodzījumā.

Šogad aprit 30 gadi, kopš pieņemta ANO konvencija par bērnu tiesībām. Līdz ar neatkarības pieredzi, mēs esam iemācījušies risināt virkni jautājumi, taču ir arī problēmas, par ko tiek runāts klusi. Proti, kas notiek ar bērniem, kuru vecāki atrodas ieslodzījumā? Kādu ietekmi uz bērnu atstāj tas, ka vecāki ir, taču nav sasniedzami vai sasniedzami ierobežoti un kā ar to visu sadzīvot skolā, draugu lokā, sabiedrībā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē bērnu psihiatrs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Ieslodzījumu vietu pārvaldes Eiropas Sociālā fonda projekta Klientu bērnu un ģimeņu atbalsta bloka vadītāja Līga Ņenaševa un dakteris Klauns Kaspars Roznieks.

"Tikai tagad sāk runāt par to, kas notiek ar bērniem, kuru vecāki ir ieslodzījumā, tā ir jauna tēma, lai sabiedrībai palīdzētu iegūt jaunu redzējumu uz bērniem, kuru vecāki ir ieslodzījumā, kā arī uz to, ka ir vecāki, kuri ir ieslodzījumā. Kā viņi uztur kontaktus," norāda Līga Ņenaševa.

Eiropā par to ir sākuši runāt, ko ir aptuveni 2,1 miljons bērnu, kuru vecāki atrodas ieslodzījumā, savukārt Latvijā tie ir līdz 6000 bērnu, kuru vecāki ir ieslodzījumā. Tas ir salīdzinoši daudz, ņemot vērā, ka ieslodzījumā Latvijā ir 3500 personas.