Bērnība ir posms, par kuru mums dzīves laikā ir nepilnīgas atmiņas, taču tieši šie dzīves gadi veido fundamentālo pamatu mūsu personības attīstībai, dzīves uztverei un izvēlēm, ko veiksim savā mūžā. Atšķirīgas kultūras rada pavisam atšķirīgs bērnības, un tas, kas mums šķiet pašsaprotams, ir pilnīgi svešs un nezināms otrpus pasaulei. To visu pēta bērnības antropoloģija, sīkāk par to raiījumā Zināmais nezināmajā stāsta sociālantropoloģe, kas ieguvusi doktora grādu medicīnas antropoloģijā Kalifornijas universitātē, Karīna Vasiļevska-Dāsa. Viņas uzmanības lokā ir jaunāku bērnu pieredze.

Bērnu stājas korekcijas metodes padomju gados

Neesot pie vienas rokas skolas portfeli, bērnam sāka deformēties muguru, un ķirurgs Aleksandrs Bieziņš mudināja skolēnus nēsāt mugursomas. Tas notika jau Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Par profesora Biezeņa metodēm bērnu stājas koriģēšanai un ķermeņa deformācijas ārstēšanā stāsta profesora mazdēls bērnu ķirurgs Olafs Volrāts.

Sižeta ievadā skan fragments no raidījuma "Latvijas pērles", kad viesojos Madonas novada Sarkaņu pagasta Jaunvilmaņu mājās, kur ierīkots profesora Aleksandra Bieziņa muzejs un muzeja vadītāja Ingrīda Pureniņa demonstrēja iekārtu, kas domāta stājas korekcijai: ar zaļu samtu pārvilktu soliņu, kas ir savienots ar metālisku rokturi, kam galā ir tāds kā atsvars. Un muzejā šo medicīnisko ierīci, kas domāta mugurkaulu vingrināšanai, var izmēģināt ikviens interesents. 

Iespējams, ka tieši šī iekārta savulaik ir kalpojusi Raiskuma internātpamatskolā, kuru 1957. gadā dibināja Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicējs, Republikāniskā ārstnieciskās fizkultūras dispansers dibinātājs un Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūta bērnu klīnikas vadītājs Aleksandrs Bieziņš. Taču ne tikai minētos mehāniskos rīkus fizioterapijai, kurus 19. un 20. gadsimta mijā izgudroja zviedru ārsts Gustavs Vilhelms Zanders un kurus var uzskatīt par mūsdienu trenažieru vectētiņiem, izmantoja profesors Bieziņš, lai savulaik bērniem palīdzētu izveidot pareizu stāju un nostiprinātu dažādas muskuļu grupas, bet bija arī citas novitātes, kuras ārsts sāka ieviest jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Par to stāsta medicīnas doktors, bērnu ķirurgs un Aleksandra Bieziņa mazdēls Olafs Volrāts.