Karš Ukrainā no jauna licis domāt par jautājumiem, kas skar kodoldrošību mūsu reģionā. Taču ne tikai kodolieroči ir drauds videi un cilvēkiem, ķīmiskie, bioloģiskie, radiaktīvie elementi, nonākot vidē, atstāj paliekošas pēdas, kuras ir sarežģīti likvidēt un kuru ietekmi varam izjust gadu desmitiem. Pētnieki Latvijā kopā ar kolēģiem Eiropā strādā pie risinājumiem, kas jau ļautu izprastu šāda piesārņojuma izplatību, mērīšanu un, protams, aizsardzību. Par pētījumiem stāsta Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne un Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes docents, Ķīmiskās fizikas institūta vadošais eksperts doktors Ingars Reinholds.

Arī suņiem un kaķiem nav labi dzert ūdeni no upes vai ezera

Tas, ka suni vai kaķim slāpju dzesēšana ar peļķes vai grāvja ūdeni neko nekaitē, ir mīts. Tā apgalvo speciālisti. Kāpēc minētie dzīvnieki tomēr padzeras no šādām ūdenstilpnēm un kā tas ietekmē viņu organismu, skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes profesore Līga Kovaļčuka. 

Ne visas  dabiskās ūdenstilpnes  ir baktēriju un toksisko vielu perēklis, ka zināms, daudzu  avotu ūdeni dzeršanai izmanto arī cilvēki. Un tikpat labi arī cilvēks  nobaudot upes vai ezera ūdeni  nesasirgs ar kādu  vēdera  kaiti. Tā zināmā mērā ir laimes spēle, un viss ir atkarīgs  no konkrētās ūdenstilpes atrašanās vietas, tās ūdens sastāva un arī katra dzērēja imūnsistēmas, teic Līga Kovaļčuka.

Ja  daudz maz atbildīgs  suņa saimnieks atturēs savu mīluli no ūdens dzeršanas grāvī vai peļķē, ko klāj eļļas plankumi vai jūrā aļģu klātā pludmalē, tad kāds gan var būt  drauds ezera vai upes krastā mītošie ūdensputni? Izrādās, ka viens no kaitniekiem veselībai ir gliemezis, ko daļa šo putnu apēd.