Vai biotehnoloģijas var glābt pasauli un pārāk lielas cerības neliekam uz bioinženierijas pleciem? Kā efektīvi un ilgtspējīgi izmantot dabas resursu un kādi ir izaicinājumi pētniekiem, kas šajā jomā strādā? Vērtē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Nils Rostoks un šīs pašas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras profesors Uldis Kalnenieks.

"Sambuendo" - Anete Borodušķe savā pētījumā pievēršas melnajam plūškokam

Medicīna, kosmetoloģija un citas jomas sen apliecinājušas, ka augi ir neatsverams materiāls, lai izgatavotu zāles, sadzīves ķīmiju un citus produktus. Savukārt augu unikālās īpašības nodrošina to aktīvās vielas. Par tām zināms gana daudz, taču vesela un vēl ne līdz galam atklāta pasaule ir augos mītoši mikroskopiski organismi jeb endofīti. Kā tie sekmē augu aktīvo vielu veidošanos, lai augi veiktu savu labo darbu? Tieši šis jautājums ieinteresējis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras pētnieci un pēcdoktoranti Aneti Borodušķi, kura pievērsusies endofītiem melnajā plūškokā.

Šī ir pavisam īpaša kopdzīve jeb simbioze, kam būtiska nozīme arī mūsu dzīvē. Pateicoties mikroskopiskiem organismiem jeb endofītiem, daudzi augi iegūst unikālas ārstnieciskas īpašības, iemanto smaržu vai saņem aizsardzību pret patogēniem. Un arī pašiem endofītiem ir svarīga ērtā mājvieta augos. Tieši tāpēc Anete Borodušķe, savā pētījumā pievēršoties melnajam plūškokam, izmanto vārdu salikumu „Sambuendo”. Te kombinēts melnā plūškoka latīniskais nosaukumus „Sambucus nigra” un vārds „endofīts”, tātad kopā – „Sambuendo”. Kā tapusi pētījuma ideja, par to plašāk stāsta Anete Borodušķe.

Latvijā plūškoks ir ievests pirms vairākiem gadsimtiem, bet ar laiku tas izplatījies savvaļā. Plūškoku gan ierobežo mūsu klimats, un tam ir neizturība pret aukstām ziemām, tāpēc Latvijas ziemeļos savvaļā plūškoks nav sastopams, taču dienvidos tas novērojams gana bieži. Pētniece būs pateicīga, ja cilvēki ziņotu par vietām, kur plūškoki Latvijā sastopami, ievietojot informāciju par saviem novērojumiem portālā „Dabasdati.lv” vai sūtīt to uz e-pasta adresi sambuendo@gmail.com.

Pētījums ilgst līdz 2022. gadam, un līdz šim izpētīti plūškoki no vairāk nekā 20 vietām Latvijā, sarindotas augšanas vietas ar vērtīgāku un mazāk vērtīgāku ogu saturu, sadarbībā ar Somijas Tehnoloģiju pētniecības centru izveidotas plūškoku audu kultūras un kopā ar Vides risinājumu institūtu Cēsīs veiktas plūškoka ķīmiskās analīzes. Tas tad viss palīdzēs tālāk, lai saprastu, kādi mikroskopiskie organismi plūškokā dzīvo un kādu būtisku lomu tie ieņem.