Lielais Hadronu paātrinātājs ir kā miniatūra laika mašīna aptuvenam ieskatam tajā, kā savulaik radās Visums. Cilvēcei vēl jāatmin neskaitāmas mīklas un arī vēl jāpiedzīvo ne viens vien pārsteigums par vissīkāko daļiņu dzīvi mums līdzās, lai tiktu tuvāk šim Visuma dzimšanas brīdim. Nesens atklājums kodolizpētes centrā CERN mudinājis fiziķus pārdomāt, kā mēs saprotam kvantu pasauli sev līdzās. Kas ir X daļiņa, kas nesen atklāta CERN Lielajā Hadronu paātrinātāja daļīnu "zupā"? Vai tā varētu stāstīt mums ko vairāk par Visuma dzimšanas brīdi, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors un Latvijas zinātnieku komandas CERN vadītājs Kārlis Dreimanis.

 Kvantu fizika, realitāte un izdomājums

Pagājušajā gadsimtā sevi uz skatuves spilgti pieteica kvantu fizika, un kopš tā brīža ir krietni mainījies priekšstats par vairākām parādībām. Gaisma, laiks un telpa, apziņa ir daži no jēdzieniem, kurus kvantu fizika ļāvusi ieraudzīt citādi. Līdz ar to varētu likties, ka realitātē ir iespējams pilnīgi viss. Vai tā tiešām ir un vai kvantu fizika varētu būt teoloģijas un ezoterikas sabiedrotā? Stāsta Latvijas Universitātes profesors fiziķis Mārcis Auziņš.

Ir dažādas zinātnes apakšnozares un dažādas pētniecības metodes, taču neatkarīgi no tā vairākas disciplīnas mēģina rast atbildes universāliem jautājumiem par lietu kārtību un to, kā viss radies. To dara arī kvantu fizika, pētot mazu daļiņu, piemēram, atomu un molekulu mijiedarbību savā starpā un ar ārējo starojumu. Saruna fiziķi Mārci Auziņu vijas ap kvantu fiziku, mākslu, psiholoģiju, bioloģiju, turpat līdzās esot arī teoloģijai, filozofijai un vēl daudzām disciplīnām. Kas ir tie jautājumi, kuros kvantu fizika sastopas ar citām nozarēm un, iespējams, katra strīdas par savu taisnību. Tieši šo aspektu esejā “Divas kultūras” analizējis angļu biologs un rakstnieks Čārlzs Snovs, un viņa redzējumam pievienojas arī Mārcis Auziņš.