Uzskats, ka mūsu dzīvesveids nosaka mūsu veselības stāvokli, ir dziļi iespiedies prātos un to aizvien no jauna apstiprina arī zinātniskie pētījumi. Mūsu kustības, miega režīms, uzturs, pat izdzertais ūdens daudzums - to smalki monitorē aplikācijas mūsu telefonos, kuros līdz sīkākajai detaļai varam aprēķināt, cik daudz magnija šodien esam uzņēmuši un cik liels ir progress kardioizturībā. Šī tiekšanās pēc perfektas veselības aizvien biežāk sāk radīt diskusijas pasaulē – cik veselīgi ir būt apsēstam ar veselību. Vai nemitīga tiekšanās pēc veselības un slimību simptomu meklēšana nerobežojas ar apsēstību, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas studiju katedras lektore, maģistra studiju programmas „Veselības komunikācija” vadītāja Vita Savicka un RSU Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne.

Dietoloģe Ksenija Skulme arī pati ēda pareizi

Ksenija Skulme tiek dēvēta par klīniskās uzturzinātnes pamatlicēju un pirmo ārstnieciskā uztura organizētāju Latvijā. Par viņas izstrādātajiem diētas principiem pagājuša gadsimta vidū rakstnieks un ārsts-dietologs Jānis Liepiņš.

Dietoloģe Ksenija Skulme (1893–1967) Pirmā pasaules kara laikā bija žēlsirdīgā māsa Petrogradā, medicīnu studējusi gan Latvijā, gan arī papildinājusi zināšanas Vīnē, bijusi Valsts onkoloģiskās slimnīcas galvenā ārste un arī nodibinājusi savu diētas klīniku, kas atradās tagadējās Rīgas pilsētas 2. slimnīcas telpās.

Recenzijā par 1959. gadā iznākušo profesores Ksenijas Skulmes grāmatu „Piens, augļi, ogas un dārzāji cilvēka uzturā” var lasīt, ka rakstītais „pārliecinoši pierāda, ka ļoti daudzi cilvēki slimotu nesalīdzināmi retāk un vieglākā formā, ja to uzturā būtu pietiekami daudz piena, tā produktu, dārzāju, augļu un ogu, tāpat arī bērni izaugtu stiprāki un  veselīgāki.”

Kā atceras Jānis Liepiņš, profesore Skulme uzskatīja, ka ikvienas diētas pamatā ir daudzveidīga un sabalansēta ēdienkarte ar jau pieminētiem dārzeņiem, augļiem un garšaugiem, un tāda bija arī viņas diētas klīnikas pacientu ēdienkarte.

Pašas profesores ēdienkārti Jānis Liepiņš raksturo kā vienkāršu. Viņa ēdusi četras reizes dienā nelielas porcijas, katrā ēdienreizē jābūt zaļumiem, jābūt olbaltumiem, nav vajadzīgas nekādas smalkas lietas. “Viņa nebija gurmane, viņa ēda pareizi,” norāda Jānis Liepiņš.