Kas mūs motivē darīt vai tieši pretēji - nedarīt to, kas jāveic? Kāpēc dažkārt esam gatavi apgūt jaunas lietas, izpildīt uzticētos uzdevumus un sasniegt nospraustos mērķus, neskatoties uz traucēkļiem, bet citkārt pie mazākās piepūles metam mieru? Kā motivācija ietekmē mūsu saskarsmi un izziņas procesu? Palūkosimies uz cilvēka dzinējspēku - motivāciju no kognitīvo un psiholoģijas zinātņu puses. Raidījuma Zināmais nezināmajā viesi kognitīvo zinātņu pētnieks Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Jurģis Šķilters un sociālpsihologs Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers.

Galvenie motivātori viduslaikos

Motivācijas jautājumi laikam bijuši aktuāli cilvēcei kopš seniem laikiem. Kas motivēja ļaudis akmens laikmetā, droši vien varam tikai minēt, bet par viduslaikiem zinātniekiem ir pieejama sīkāka informācija. Ģilžu brālības diktētie noteikumi, baznīcas vara un vēlme saņemt labāku dzīvi pēc nāves - bija galvenie motivātori labi strādāt un godīgi dzīvot viduslaikos. Kā tie tolaik tika īstenoti sabiedrībā, stāsta vēsturnieks Gustavs Strenga.

Par sarežģītu darbu ar vārdos izteiktu atzinību ir par maz

Par motivāciju daudz domā zinātnieki, cenšoties rast atbildi uz jautājumu, kas nosaka cilvēku motivāciju kaut ko darīt vai nedarīt. Ja runājam par darba pienākumiem, tad kāds tur noslēpums,  cilvēks bieži ir slinka un dažkārt merkantila būtne. Grīničas universitātes pētnieki secinājuši, ka priekšnieka atzinība ne vienmēr nozīmē to, ka padotais būs motivēts sasniegt darbā labākus rezultātus. Izrādās, ka atzinība un apbalvojums darba vietā mūs motivē labāk paveikt vienkāršus uzdevumus, bet uz sarežģītākiem darbiem tas neattiecas. Pētījumā atklāts, ka cilvēkiem bijusi mazāka motivācija veikt sarežģītu darba pienākumu, ja par to izpildi viņiem pienāktos mutiska pateicība jeb vienkāršāk sakot, cilvēki labprātāk izpildīja vienkāršus uzdevumus, nekā saņēma mutisku atzinību par sarežģītākiem darbiem. Pētnieku ieteikums darba devējiem un priekšniekiem pavisam vienkāršs - lai atvieglotu vienkāršu un garlaicīgu darbu veikšanu, pietiek, ja par to pateiksieties darbiniekam, bet sarežģītāku darbu veikšanā jādomā par citu motivācijas veidu, jo ar pliku paldies nepietiks. Tā norāda Grīničas universitātes pētnieki un tā vien liekas, ka viņi nu ir guvuši zinātnisku apstiprinājumu tam, ko ikdienā itin labi zina un saprot ikviens darba ņēmējs.

Pie saviem secinājumiem tie tikuši aptaujājot darbiniekus divas nedēļas, lūdzot par katru darba dienu aizpildīt anketu, norādot kādus uzdevumus un pienākumus tiem nācies veikt noteiktā laikā, kāda bijusi viņu motivācija to darīt un kāds bija atalgojums vai pateicība, kādu viņi par veicamo darbu cerēja saņemt. Pētījuma dati sīkāk analizēti žurnālā par organizēto uzvedību, bet tā populārzinatniskā versija pieejama interneta vietnē www.sciencedaily.com.